Vai esat apmierinātas ar savu dzīvi?

Esmu gan, ko arī visām novēlu! :)

Varbūt šis izklausīsies smieklīgi no 16 gadus vecas meitenes, bet... Vakar noskatījos vienu video, par puisi, kuram ir kaulu vēzis... Un viņam nesen palika tikai 18.. Puisis video atrādīja savas pēdējās dienas un ko viņš darīja? Viņš cīnījās! Tas nekas,ka viņam bija atlicis dzīvot pavisam maz. Viņš smaidīja, draugi un ģimene bija ar viņu un viņš iepriecināja citus rakstot dziesmas. Man skatoties šo video asaras acīs saskrēja, bet pats galvenais, ko es sapratu- mēs visi čīkstam kā mēs izskatāmies, ka mums nav puiša, kas tas nav labi un tas nav labi, bet paskatieties, cilvēki,kuriem ir uzstādīta tik kritiska diagnoze vēl joprojām smaida un par neko neuztraucas..., tāpēc sapratu,ka par sīkumiem nav jāčīkst. Nu šāds bija mans viedoklis. Ieteiktu, jums paskatīties to video, tur ir vairāki, ja vēlaties varu ielikt šeit linku.

Jā (atbilde uz tēmas nosaukumu).
Un, ja kādreiz kaut kas nav tā, kā vēlētos vai kau kas neapmierina, tas tikai nozīmē, ka neesmu gana cītīgi strādājusi.... un tas, ka neesmu gana cītīgi strādājusi, savukārt nozīmē to, ka patiesībā man nemaz tik ļoti nav gribējies / vajadzējis!!!!

Ja salīdzina ar laiku pirms 10 vai 15 gadiem tad tagad esmu apmierinātāks ar dzīvi. Viss iet uz labo pusi.
Labākais kas var dot sirdsmieru un saskatīt dzīvē labo, ir ģimene. Protams ka arī materiālā puse ir ļoti svarīga.
Lai nu kā, bet vientulība ir lielākais depresiju cēlonis. Var izlikt savas domas un sajūtas rakstot dienasgrāmatu. Tas palīdz sakārtot sevi.

Savu dzīvi mēs veidojam paši! Ko sēsi to pļausi. Ja kaut kas nav kā gribētos, tad pats vien kaut kadā mērā cilveks ir pie tā vainīgs. Ja nevar izmainīt notikumu, jāmaina attieksme pret to!

Nu manā priekša neviens nav izklājos sarkano paklāju, bet nu kā varu, tā cenšos sev pati tādu sagādāt. Man reizēm ir problēma ar to, ka vairāk sliecos uz pesimista, nevis optimista pusi. Bet es ar to ļoti labi cīnos un atsakos sēdēt un dusmoties uz notikumiem, kurus pati pievelku ar negatīvajām emocijām. Ko cilvēks dod uz āru, to viņš arī saņem pretī. Ja sēdēsi sapīcis un atgrūdīsi visu pozitīvo, tad nemaz nevar cerēt, ka kaut kas labs nāks pretī. Viss sākas ar galvu - labāk ir sēdēt sūdos līdz ausīm un teikt - aj, viss jau beigās būs labi!! Nekā gausties, ka citiem ir labāk un ka citi jau nesaprot cik man ir smagi.

Isteniba var piekrist bantei! Es , kad lasiju jusu visu komentarus, ari paravos uz tadu pinkskamo, cikstamo un saaku domat - jaa, man ari tas nav un tagad man ir loti sapigi mirkli dzive .. BET Bantes komentars riktigi sapurinaja! :) nu ir tie sapigie mirkli, kam vini nav? Ko man tagad darit raudat spilvena (nee nu to ari var darit sad tad :D ) bet tad es piecelos sapurinos un palidzu visu kaa vien varu, lai no manis tam cilvekam butu kads labums un prieks gruta bridi, nevis vel viens gaudojosais slogs uz pleciem.. Un labas lietas jau jaasaskata sikumos, kaut vai tiesam, kaa bante mineja - taa sajuta , kad pamodies no rita, kad beidzot, pec pilniga hard kora darba, vareji izguleties! Fantastiski vienkarsi! Vienalga , ka darbaa kaut kas neiet utt., taa visiem notiek. Un ciikstet , ka pasaule slikta cilveki slikti?! Kapec?! Vai vieglak nav , kaa saka - necenties mainit pasauli, neviens to nevar izdarit,maini sevi un savu attieksmi pret to! Un visa dzives "saals" jau ari ir tajos siikuminos - pirmais pavasarigi siltais riits, pirmais taurenis, sajutas pec labi padarit trennina, jauna drebes nopirksana, man kaut vai tagad ir superiga sajuta par ko es varu priecaties - gultaa izdzeru kafiju nesteidzoties un sajuutu energijas piepludumu :)))))) un piekritisu , ka dzivi kajam gaisa neapgriezis tas, ja pie saniem bus otrs cilveks! Negativi , nomakti cilveki vienkarsi NEVAR piesaistit otru pozitivu un laimigu cilveku! Kurs chalis ies klat meitenei, kurai seja savilkta septinos liikumos un sarunas ir tik pa to, kads suuds ir dzive?! Pozitivais pievelk pozitivo, negativais negativo.

Tas ir tik abstrakts jauājums....

Man šķiet, ja iedomājas, ka ar dzīvi apmierināti cilvēki vienmēr ir priecīgi, laimīgi un smaidīgi ir stulbi. Arī ar dzīvi apmierinātiem cilvēkiem ir savas problēmas, savas slimības, reizēm daudz lielākas nekā kādas VD vai depresija. Atšķirība ir tajā, kā skaties uz šo dzīvi - ja tu neko nedari, lai to uzlabotu, jā, tā var kļūt nožēlojama. Ja esi tikai savas dzīves skatītājs nevi galvenais aktieris... Bet es jau aizklīdu domu lidojumā.

Tas, ko es ar to gribēju pateikt, ir, ka ar dzīvi apmierinātie cilvēki dzīvi pieņem tādu, kāda tā ir, negaida no tās nekādus mirstiskus pavērsienus, tikai tik, cik pats savu dzīvi spēj pavērst vienā vai otrā virzienā.

ir lietas par kurām gribās čīkstēt, dažas no tām var mainīt, bet atkal esmu par slinku, lai to darītu. Gribētu labāku veselību, jo šobrīd mani nomoka ikdienas muguras sāpes, gudrības zobi un ik pa laikam kkas noiet greizi. Vienmēr var vēlēties vairāk brīva laika, lielāku atalgojumu, labāku figūru utt., tas saraksts ir bezgalīgs :D
Bet kopumā esmu apmierināta, mīlu un man mīl :)

Man laikam jāsaka, ka neesmu apmierināta ar savu dzīvi. Nav gan tik traki kā autorei, tik bezcerga sajūta man nav, bet nu tā. Bet kā jau tika minēts, mēs paši veidojam savu dzīvi. Man ļoti savu raksturu vajadzētu pamainīt, tas man ļoti pašai bojā dzīvi. Taču tas ir TIK grūti. Es nepārtraukti pati sev taisu problēmas. Un nemaz nemācos no savām kļūdām. Pašai jāsaņemās un tad jau būs labi. :)

Interesanti ko cilvēki domā par savu dzīvi, ja jāiztiek ar 1 $ dienā, bez neviena sociāla pabalsta?

Es nekad nebūšu apmierināta ar savu dzīvi, nu tādā klasiskā izpratnē, kad tu priecājies par visu. Bet es esmu mierā ar to un pieņemu it visu, kas ar mani dzīvē notiek un esmu pateicīga :)

Esmu apmierināta.
Šobrīd ir pienācis tāds moments, kad esmu harmonijā ar sevi.
Protams, vienmēr var būt labāk un tāpēc nedrīkst apstāties. Jādarbojas un jāiet uz priekšu un viss būs (l)

Nezinu. Šobrīd nav tāda miera un harmonijas, lai vispār varētu tukšu prātu domāt, esmu vai neesmu apmierināta.

Esmu apmierināta ar dzīvi kopumā, bet man ir arī savas problēmas. Jāsaka, ka paldies Dievam, tās ir materiālās problēmas, nevis veselības vai attiecību. Par izskatu iespringstu arvien mazāk līdz ar vecumu,jo tā nozīme attiecībā pret citām lietām paliek arvien nebūtiskāka.

Man arī ir bijis, ka jūtos tā, bet man noveicās ar to, ka man bija lieliska draudzenīte, kura mani atbalstīja un palīdzēja ar savu ieteikumu.. Es jutos tā, ka nekam nav jēgas, ka dzīve ies*kā un nejūtos skaista, jūtos kā muļķe utt. Mana mīļā draudzenīte man teica, lai es sastādu sev mazus mērķīšus uz kuriem iet, piemēram - izlasīt pāris labas grāmatas kādā noteiktā laikā; nodarboties ar sportu(kādu challange, ir pat diskusija kur meitene tagad uzsāk un piedāvā citām pievienoties); sakopot matus, uzlabot sejas ādu (vienalga ko vēlies); iemācīties zīmēt... nu visu ko var izdomāt un internetā padomus atrast. Man tas palīdzēja. Nodarbināt sevi ir vislabākais veids, kā beigt domāt par to cik dzīve ir nožēlojama, jo tā nav!!!

blairrrr - man liekas, ka zinu par kādu puisi tu runā, bieži skatos viņa video un ļoti patīk viņa sarakstītās dziesmas :)
Dionysus - jā, vientulība daudz ko ietekmē, it kā ir laba ģimene un pāris labi draugi, tomēr liekas, ka neviens īsti mani nesaprot. Dažkārt jūtos sveša.
Man laikam kaut kāds super prāts, jo es nespēju atslēgties no visām problēmām, es varu darīt kaut ko patīkamu un tajā pašā laikā visu laiku domāt par lietām, kas mani nomāc. Vienkārši nemāku atslēgties no visa.

BekiLu & blairrrr - jūs runājat par Zach? Ja tā,tad viņš jau diemžēl ir miris....

Pilnai laimei gribu bēbi, bet kopumā , jā esmu. Esmu simpātiska, pupi arī ir, precēšos gada nogalē, kur dzīvot arī ir un ne sliktākais variants, vecāki (paldies, Dievam!! ) , aiz loga vasara - dzīve ir brīnišķīga !

Varētu vairāk paceļot, lielāku algu.. Ļoti gribu uz ārzemēm shopingā un mans sapnis aizbraukt uz Ēģipti ! :) :)

nu un varētu arī mīnusā pāris kg, bet tas nav principiāli :D :D