cilvēki.

Kopš pārstāju braukāt ar sabiedrisko un eju ar kājām, mazāk sliktu emociju. :D Tas nav uzbrauciens, tā tiešām ir. Nav jāklausās kaut kādi uzdirsieni no vecenēm, jāpacieš stūķēšanās un svešu cilvēku rīvēšanās apkārt.
Vienīgais, kas gan mani patiesi šokē, ir mūsdienu skolnieku nežēlība(piemēram, tas gadījums skolā, ko Bez tabu stāstīja), visatļautība, kā arī pāragrā seksošana(kad uzzināju, ka viena 7.klasē dzemdēt taisās, tad gan gandrīz izspruka ''kad es augu... :D''). Nesaprotu tos vecākus, kas nenormāli izlaiž savus bērnus un neiemāca ne pieklājību, ne cieņu ne vispār kaut ko. Protams, kad es skolā mācījos, arī bija neaudzināti idiņi, bet ne tādos kvantumos kā šobrīd un tad viņi arī neatļāvās tik daudz(piemēram, stundas laikā rupji apsaukāt skolotāju neatļāvās neviens).

tak tas pensionares vispār ir kas unikāls. līdz transportam 100m skrien ātrāk nekā es, bet, iekāpjot tajā, tēlo pusbeigtas nabaga dzīves izmocītas večiņas.

Noskrien tu 100 metrus sprinta. :D

man savukárt riebjas, ka omes lien sabiedriskajá trakajás stundás, kad visi uz/no darba. vispár pensionári par biljeti nemaksá vai maksá mazák, tapéc domáju, ka nav obligáti jálaizh, citreiz lai tiktu busá vinji izgrústa visus, tam spéka pietiek, nu tad lai stáv kájás. parasti laidu sédét vecus silvékus, kur redzams, ka vinjai grúti stávét, nevis piemáléjushos tjotju ar párbalinátiem matiem, kas visus izgrústa pirms kapshanas busá - es maksáju par biljeti man ir tiesíbas sédét. ja táda man ko teiks, tá arí atbildéshu, pateikshu lai nákamreiz kápj ká cilvéks transportá, nevis ká terminators.

grútnieces palaizhu. páris reizes esmu piecélusies lai palaistu vecíshus sédét, tie vienmér paliek stávot kájás un mani nolamá, sakot, ka tu tachu esi sieviete, kápéc celies, tev ir jásézh, nevis mums... kaut pashi ísti kájás nestáv...

degradējas.

5dienās sanāk braukt autobusā, kurā lielāko daļu aizņem karavīri un tiešām nesaprotu, kā viņiem nav kauna pašiem sēdēt, kamēr omītes un ōpīši stāv! Vienmēr tāadu dusmu uzsit! Lupatas tādi :@

nu tas jau ir salīdzinājums tikai. reāli sievietes gados nereti ir spēcīgākas nekā patiesi ir. cik reizes nav redzēts, ka tik nadzīgi iekāpj sab. tr., ar elkoņiem vēl izbaksta vietu,un tad, ja nelaiž, sāk gāzelēties, elst un pūst. tādas kuces es nelaižu nekad sēdēt. piedāvāju vietu tiešām normālām kudzītēm, kuras to ir pelnījušas, nevis badmirīgām nekauņām.

success, lūgt, dažkārt, ir ļoti grūti, kauns utt.
Var, taču, redzēt, ka cilvēks vecs, grūti nostāvēt kājās, ir jāpalaiž, nevis jāizliekas par aklu un jāgaida, kad lūgsies.
Vnk iedomāsimies sevi viņu vietā, paši kādreiz būsim veci, nez, kā mums patiks baudīt necieņu no jauniešu puses...

karavīri nereti ir no dziļiem laukiem. uz armiju nāk, jo te viņiem būs darbs.augstākas pakāpes armijnieki ir inteliģenti, ar attiecīgajām izglītībām.

Šķiet, pārspēšu visas - man vispār riebjas cilvēki un sabiedrība kā tāda. Protams, personīgi to nevienam nav jāņem vērā, galu galā ar daudziem uzturu ļoti labas attiecības un pati esmu cilvēks, bet tas nemazina to, ka man cilvēku daba nepatīk. Manā skatījumā cilvēki vienmēr ir bijuši nekaunīgi, visatļautīgi (un ne tikai pret citiem cilvēkiem, bet arī pret to, kas ir daudz varenāks par pašu cilvēku - dabu), vardarbīgi, egoisti utt. Uzskatu, ka cilvēki nav labi vai slikti, bet visi instinkti, viņu rīcība padara viņus tādus. Cilvēks nevar rīkoties 100% labi un pārējais jau ir tikai nianses - vai nepalaida grūtnieci apsēsties sabiedriskā transportā, vai izkropļoja suni, nosita otru vai varbūt izdarījis it kā tādu sīkumu kā izmetis papīru pļavā. Protams, nodarījumiem atšķiras smagums, tomēr es kā negatīvais cilvēks palieku pie sava uzskata, ka labu cilvēku nepastāv.

Es tgd arī ar transportu braucu ļoti reti, tāpēc emociju mazāk. Tgd cīnos ar tantiņām pie bērnu kases. Kuras nostājušās un tēļo, ka neredz, ka tā ir kase bērniem. Tur gan es nekaunīgi stumjos uz priekšu, ja nelaiž, tad saku.

Ja ir kauns palūgt, tad sēdēt laikam tomēr tik ļoti negribās... kauns palūgt, bet grūsties virsū, elst un pūst gan nav kauns.

Parasti cenšos ļoti toleranti izturēties pret pensionāriem , jo ar vecumu visādi tarakāni var salīst galvā, tomēr pastavīgo grūstīšanos un vietu aizņemšanu ar savām mantām ir grūti ignorēt. Bieži vien kāda pagājušā gadsimta skaistumkaraliene uzveļ man virsū savu somu vai mēģina mani izbakstīt ārā no vietas. Domāju, ka ja no rīta ir bijis spēks uzķēpāt virsū klauna seju un aurot pa visu transportlīdzekli, tad pastāvēt arī varēs.

Viens gadījums gan bija īsta pērle - vadītājs bija atvēris durvis pirms trolejbuss bija apstājies un pie durvīm stāvošā ''večiņa'' mani vienkārši izgrūda ārā. Nu un tad, protams, sagaidīja, kamēr viņš apstāsies un turpināja sprintot pa savām darīšanām.

Reiz mazpilsētā ieeju bankā, izstāvu rindu un pēkšņi man priekšā izskrien tikko ieradusies māmiņa ar ratiem, ne atvainojiet, ne labdien, ne palaidiet mani pa priekšu, ne pēc tam paldies, nekā, traucas pie speciālista, ļoti pārsteidz tāda bezkaunība.

Tie "šausmu stāstiņi" par sabiedrisko transportu mani neizbrīna. Tādi ir bijuši teju vienmēr... Vīrieši un jauni puiši, kuri sēž izgāzušies, kad blakus stāv grūtniece vai sirma kundze; vecās pensionāres, kuras rupji lauž sev ceļu uz sēdvietām ar elkoņiem un tad tēlo nevarīgās un slimās; jaunieši, kuri klausās mūziku uz pilnu skaļumu telefonā bez austiņām; pasažieri ar dzīvniekiem vai bērniem, kuri nemāk uzvesties; kāds smirdīgs dzerājs; bīstama paskata neadekvāta skūtu un tetovētu bezzobainu vīriešu trijotne u.t.t. Diez vai kādreiz kaut kas mainīsies šajā sfērā! Jo vienmēr atradīsies kāds, kuram noteikti kaut kas traucēs vai nepatiks.

Taču, kas attiecas uz visu pārējo, ko minēja autore, jā, piekrītu, ka mūsu sabiedrība ir sašķobījusies un daudzas pareizas un labas lietas tagad klišejiski sauc par vecmodīgām, garlaicīgām un liekām.

Sabiedrība mūsdienās ir ļoti atbrīvota un sāk jau nezināt mēru. No bībeles: "Viss ir atļauts, bet ne viss der. Viss ir atļauts, bet ne viss ceļ draudzi." (1.Kor. 10:23) un " Viss man ir atļauts, bet ne viss der. Viss man ir atļauts, bet nekas nedrīkst mani kalpināt." (1.Kor. 6:12) No šī izriet, ka mēs varam darīt jebko un jebkā, bet ir jāskatās uz sekām, ko tas viss var radīt tagadnē un nākotnē.

Success, tev kā vīrietim nav kauns sēdēt, kamēr tev blakus stāv večiņa, kura elš un pūš?

Neviens nedegradējas, tā ir bijis visos laikos, tā kā omes purpinat - kādreiz zāle zaļāka..

Nē! Es arī maksāju par biļeti. Ja cilvēkam nepietiek smadzenes tik elementārai lietai kā palūgt vietu, tad tā nav mana darīšana. Lai turpina taisīt cirku tālāk.

Meitenes, jūs saviem bērniem arī mācīsiet, ja večiņa pati nepaprasīsies apsēsties, tad nevajag laist?????!!!

Jūs vairāk uz dienvideiropas pusi esat braukušas sab. transportā? Tur nav to debīlo stereotipu, ka kādam jalec pašam kājās un jākrīt ceļos lūdzot vai kundze nevēlas apsēsties. Tur cilvēks ja gribēs sēdēt, tad palūgs to. LV postpadomju tantes pat paldies nemāk pateikt. Pārsvarā tās kas elš un pūš ir krievvalodīgās tantes. Nekas nav pret krieviem, bet tā vienkārši ir.

Man ar savs stāsts par sabiedrisko transportu. Esmu grūtniece, iekāpju autobusā, apsēžos. Visā autobusā esam ~4 cilvēki. Nākamajā pieturā iekāpj kāda pensionāre ar spieķi, pienāk man klāt, iesit pa kājām un pasaka "Laid, tā ir mana vieta!" Ilgi skatījos uz viņu ar izbrīnītām acīm, nespēdama iebraukt, kāds tam visam sakars. Tikmēr man šī kundzīte vēlreiz atgādina, lai ceļos un eju, jo šī ir viņas vieta. Nu neko, piecēlos un aizgāju arī.