Kāzas

Bet ko darīt, ja pāris negrib precēties, betvisi radi uz to vien uzstāj?

Es tos vīriešus ļoti labi saprotu. Man riebj vienkārši kāzas, un tas nebūt nenozīmē, ka, ja to cilvēku negribu precēt, viņš nav mans īstais. Pilnīgas muļķības. Vienkārši ir cilvēki, kuri to pasākumu uzskata par bezjēdzīgu.
Varbūt man ir pārāk liela vīrišķās planētas ietekme :D

Nu nav tā, ka viņš pēc šķiršanās izdomāja, nu viss, vienreiz izgāzos, vairs neprecēšos.
Patiesībā šis uzskats par vienu laulību dzīvē viņam izveidojies jau bērnībā/jaunībā. Es runāju par to ar viņa mammu, viņa teica, ka pirms precībām viņš tā arī esot teicis, ka ja precas, tad tā būs pirmā un pēdējā reize.
Tā kā es nedomāju, ka tas ir saistīts pat ar mani. Manā vietā varētu būt jebkura cita. Tikai tā cita nebūtu ar viņu kopā, nesamierinātos es domāju. Bet es to darīšu...

Patiesībā šis uzskats par vienu laulību dzīvē viņam izveidojies jau bērnībā/jaunībā. Es runāju par to ar viņa mammu, viņa teica, ka pirms precībām viņš tā arī esot teicis, ka ja precas, tad tā būs pirmā un pēdējā reize.

Kāds bija škiršanās iemesls?

Sieva ar bērnu no viņa aizgāja. Tur pat nebija viens tāds konkrēts iemesls vai notikums, pēc kura izšķīrās. Cik esmu dzirdējusi dažādus viedokļus, tur pārītis pilnīgi jauns un zaļš apprecējās, bez izpratnes par attiecībām, vecāku pārlieku liela jaukšanās jaunā pāra dzīvē un bērna audzināšanā, naudas problēmas vēl pa virsu, lauku darbu uzspiešana pilsētniekam un vel viskas.

Apprecējās tāpēc, ka bērns pieteicās, vecāki piespieda. Abi nemaz nebija kopā ilgi sabijuši, nespēja pierīvēties, vien 2 gadus tā laulība ilga.

Raccon bet redz lieta tāda ja tev riebj un otrai pusei arī, tad jau viss ok. Jums abiem tā labi, tad tā arī dzīvojat.

Bet kordelia gadījums, ka viņa mīlestības dēļ ir gatava upurēties. Vai tas ir pareizi? Nedomāju gan.

Kordelia vai tu tiešām esi gatava tādu upuri nest. Jo tev jau visu laiku tā domā būs par precībām, nekur jau tā gribēšanas nepazudīs, tas tevi visu laiku urdīs. Vai tu varēsi ar to samierināties?
Ja tu teiktu, ka tev ar negribas precēties un tev labi ir tāpat, tad jau viss būtu kārtībā.

Un ja pāri negrib, bet radinieki uzspiež. Tad manuprāt nevajag precēties, jo tā ir tikai un vienīgi pāra darīšana. Tā ir tikai viņu darīšana kā viņi vēlas dzīvot.

Nu protams, ka man gribas, protams tāpat turpināšu sapņot un cerēt. Bet ja man jāizvēlas - vai nu škirties un meklēt citu, kurš mani apprecēs, vai palikt neprecētai, bet kopā ar viņu - es izvēlos otro.
Bet kāds ir vēl variants?

es vienkārši saku, ka saprotu to situāciju, liekot uzsvaru, ka nevēlēšanās precēties nebūt nenozīmē, ka tas cilvēks nav mīļš un dārgs :)

NU tad vīrietis dīvaini izprot šo precēšanos vienreiz.
Jā, es arī dzīvoju ar tādu principu, bet es to saprotuy tā:
1) darīt visu, lai laulība izdotos, t.i. nešķirties;
2) ja dzīvoju pēc principa, ka precos vienreiz, tad neveiksmes gadījumā attiecības vairs neveidoju. Jo nedrīkst kaut kādu savu uzskatu dēļ likt ciest otram.

Vīrietis neko neiegūst, tas gan, viņiem ir pilnīga taisnība, kaut gan, atkarībā no tā, kādu sievieti apprec un kas ir laulību līgumā! :D

becky :D :D :D

Es savu puisi nespiestu precēties ja viņš negribētu, jo es tomēr uzskatu ja cilvēki precas viņi tā garīgi atdodas viens otram pilnībā, ar to uzticības solīšanu un mīlēšanu, principā tam vajadzētu būt morālam ieguvumam un lielai laimei no abām pusēm nevis ka meitene grib precēties a puisi to dara tik jo viņa grib. Tie vīrieši kas tam varbūt neredz to jēgu, vel nav atraduši to īsto sievieti ar kuru tiešām justu ka vajag! pat ja nav iemesls kapēc, vienkārši jūt ka tas ir lemts.

kordelia
nav citu variantu, ir tikai 3
1) nešķirties, un cerēt, ka viņš pārdomās. Bet jāatceras, ka tas var arī nenotikt.
2) šķirties
3) samierināties ar to, ka tevi neprecēs, bet šīs jau variants līdzīgs pirmajam.
Citu neko darīt tu nevari diemžēl. Nu var jau piespiest vai draudēt, bet vai tas ir vajadzīgs un vai tas ir tavs mērķis. Domāju, ka ne.

Tev atliek tikai gaidīt un cerēt uz brīnumu!!!

Mans vīrietis saka, ka tas ir kaut kas vairāk par vienkāršu draudzeni.
Daudz mīļāk un vērtīgāk tā, ka negribās tik viegli palaist vaļā, kad sanāk sastrīdēties.

Tik jauki uzrakstīts

scarlet
par īsto ticu, par vienīgo nu tik skaļu man negribas apgalvot:D Jo man nepatīk vārdi es tevi vienmēr mīlēšu, vai arī mīlēšu līdz nāve mūs šķirs. Gadīties jau var visādi. Bet precoties jau domā ir, ka tas ir vienīgais.

Bet vai visi atrod? Droši vien, ka nē. Un tie īstie var būt vairāki, bet ne uzreiz:D

Jūs ticat tam, ka visi cilvēki tā arī kādreiz atrod to īsto un vienīgo?

Es neticu, es zinu!! Protams, uz pasaules taču ir tik daudz cilvēku!! :)

07092013, nu man viena meitene mēģināja iegalvot, ka varbūt vairāki īstie uzreiz :D Dažām tā veicoties :D Un reizēm liekas, ka ar tādu domāšanu un dzīvesstilu, varbūt nemaz tik nelaimīga nav, gluži pretēji, nepaveicās ar vienu, ir cits vietā :D