Manā paziņu un draudzeņu lokā novērojama tendence, ka visas tās, kuras ir ne pārāk simpātiskas un tālu no ideāla parasti ir laimīgi precētas ar jaukiem bērneļiem un mīlošiem gādīgiem un uzticamiem vīriem. Paradokss!!!
Un ir viens gadījums, kuru es pati neizprotu:
paziņa - jauna, skaista (ļoti līdzīga Evai Longoriai), izglītota, ļoti labā amatā, labi pelna, ļoti labi ģērbjās, kopta, visur kur braukā un piedalās, jautra, atvērta un draudzīga, bet vientuļa. Nu jau nedaudz pāri 30, bērnu nav, un kaut kad jaunībā bija precējusies un pēc kāda gada paspēja izšķirties un kopš tā laika nevienas nopietnas attiecības, lai gan nav nekāda "svētā". Kā tas ir iespējams??? Un viņa ļoti grib atrast savu mīlestību - nav nekāda caca, gatava gan gatavot ēst, gan māju uzkopt, vīru apčubināt, gan bērnus audzināt. Bet vot totāli neiet viņai!...