Labestības diena :)

Ar labiem vārdiem

darbiem..

Neziedoju.


P.S.
Es nesaprotu, kāda jēga ziedot naudu tiem bērniem, kuri ir garīgi atpalikuši, ja tāpat neko nevar labot...
Ja vāc naudu bērniem, kuru kaites var izlabot, tas gan ir labi, vismaz viņu dzīve būs labāka.

Es ziedoju. :) Man nav žēl.
Kopš uzzināju, ka manai draudzenei piedzimis slims bērniņš, pret šo lietu izturos daudz , daudz savādāk - emocionālāk, jo es zinu, kam tagad viņa iet cauri un to pa tv nevar parādīt, pat ar Pasternakas asarām.

Ziedoju, un ieteiktu to darīt arī tām, kas nedēļu krāj mango šampītim

Ziedoju vienmēr.
Tas,ka parāda bērnus,kas jau saņēmuši palīdzību citos gados,vēl vairāk pamudina ziedot.


P.S. par Pasternaku-vairs nav tik gaudulīga,tā kā var skatīties ;)

Pa retam noziedoju. Pēdējā reize bija pirms 2ām nedēļām. Patīkams process :)

Es nesaprotu, kāda jēga ziedot naudu tiem bērniem, kuri ir garīgi atpalikuši, ja tāpat neko nevar labot...

Tas skanēja kaut kā pretīgi.

Noziedoju veikalā tajā kastītē īpaši priekš Labestības dienas! :)
Vienu gadu pati braucu ar savu skaisti izrotāto kārbiņu un atdevu. ;)

Tas skanēja kaut kā pretīgi.

Nezinu, manuprāt, gan neskan pretīgi, saprotu Selenes domas. Es gan nezinu šī gada bērnu stāstus, tomēr no citu gadu reklāmu klipiņiem atceros tos vārdus, ka ārsti vairs neliek cerības vai ka vispār šādas slimības izārstēt nav iespējams, vai tml., bet tomēr - vāksim ziedojumus. Es varētu saprast, ja to naudu vāktu, lai labiekārtotu bērna esošo ikdienu, bet nevis viņu staipītu uz dažādām procedūrām, kuras viņam tāpat neko nedos un drīzāk tikai vēl vairāk apgrūtinās. Vai - nedod dievs, lai pagulētu visu mūžu pieslēgtam pie sistēmām. Vecākiem, protams, ir grūti uz to visu noskatīties, bet jāatcerās, ka galvenais ir bērns un viņa labsajūta, nevis vecāku egoisms, kurš grib izveseļot bērnu, kuram tas visdrīzāk nav lemts.

Kam ziedot var katrs izvēlēties pats, protams, bet es arī, ja ziedotu, tad tikai tādiem mērķiem, kur tiešām ir iespējama reāla palīdzība un cerības. Pretējā gadījumā man šķiet nedaudz tā kā naudas izmešana, zinot to, ka ir tiešām daudz cilvēku, kuriem palīdzība spēs kaut ko dot.

Es tad laikam esmu ļoti daudz palaidusi garām.Šovu no A-Z skatīties nespēju, tas trakās raudāšanas dēļ, bet cik es esmu redzējusi reklāmas un kā nu vēl visādi, visiem bērniņiem tā nauda ir tiešām noderējusi.Un nedomāju,ka tur tik daudz spēlē vecāku egoisms, cik daudz tā cerība, kas nekad nenomirst, ka bērniņam tomēr varētu būt vērā ņemami uzlabojumi,jo mūsdienās jau katrs ārsts bliež kaut ko savu un līdz galam ticēt nevar.

Neziedoju.

Emocijas - negatīvas.

Neskatos raidījumu, bet noziedoju vienmēr. Šogad diemžēl palaidu garām akciju. Un, Pievakare, es, tāpat kā ērzelis, esmu palaidusi garām, ka naudiņa tiek vākta it kā bezcerīgiem gadījumiem. Nu nav tā.

Melessii ieraksts saskumdināja. Draugu lokā ir tieši šāds gadījums. Mēs ticam un ceram, ka viss būs labi.

Selenei ir daudz taisnības, tomēr tu vecākiem nevari tā pateikt, jo katrs vecāks cer, ka viņa bērns izveseļosies, kļūs labāk, lai gan arī ārsti par šīm dienām saka(ne jau publiksi) - no dārzeņa, kas guļ, viņš kļūs par dārzeni, kas paceļ labo roku. Skarbi, jā.

Uzskatu, ka prātīgāk būtu vākt naudu iekārtām, lai vairāk bērnu varētu ārstēt LV, nevis vākt naudu, lai 5 bērni aizbrauktu uz Minheni, nepiekrītat?

Es nesaprotu, kāda jēga ziedot naudu tiem bērniem, kuri ir garīgi atpalikuši, ja tāpat neko nevar labot...

Daļa taisnības ir, jo tāds ir šo bērnu stāvoklis, tāpat kā BCT, to nevar izārstēt un to pat nevar nosaukt par slimību, tas ir šo bērnu stāvoklis. Ir dažādas garīgās attīstības traucējumu pakāpes, un uzskatu, ka bērniem ar viegliem un vidēji smagiem GAT var palīdzēt uzlabot viņu veselības stāvokli, komunikācijas prasmes un pārējo,izvēloties pareizas ārstēšanas un korekcijas metodes. Tā kā norakstīt bērnu, kuram ir garīgās attīstības traucējumi ir vairāk kā muļķīgi.
Vistrakākais, manuprāt, ir skatīties sižetus, kur vecāki paši ir slimi, kā piemēram, Jeļizabetes mamma, visbiežāk šādiem slimiem vecākiem piedzimst bērniņi, kuriem ir smagāki traucējumi par viņu vecākiem. Tie paši vecāki ar garīgās attīstības traucējumiem, viņiem dzimst bērni, kuriem šie GAT ir daudz smagākā formā. Tāpēc mani skumdina šāda neapdomība no vecāku puses, ka laiž pasaulē bērnus, kuriem pēc tam ir jācieš. Jā, protams, šādiem cilvēkiem arī gribas bērnus u.t.t., bet ir jādomā loģiski, izsverot visus par un pret. Ārstiem būtu jāinformē vecāki, kāds iespējams mazulis var piedzimt.
_________________________________________
Es katru Labestības dienu ziedoju naudiņu, jo zinu kādi ir šie bērni, cik grūti ir viņiem un viņu vecākiem. Kas ir 1 vai 2 Ls salīdzinājumā ar bērnu veselību.

Noziedoju,bet neskatījos ilgi.

Es arī nenoskatījos līdz galam, gribētu zināt, cik tik saziedots, nevaru atrast informāciju.

Neziedoju, bet maksāju nodokļus un besī tā nostāja it kā es kādam vēl būtu kaut ko parādā!

Tieši nejauši vakar uzslēdzu uz to Jeļizavetu, nu, bāc, kur tai mātei ir prāts, pati pirmās pakāpes invalīde, domāju, ka tētiņš ar nav profesors, bet sīko fiksi uzčikā, un skaidrs, ka bērns tak būs slims, nē, tik un tā - jādzemdē!

nu, bāc, kur tai mātei ir prāts, pati pirmās pakāpes invalīde, domāju, ka tētiņš ar nav profesors, bet sīko fiksi uzčikā, un skaidrs, ka bērns tak būs slims, nē, tik un tā - jādzemdē!

afigeķ :O!!!

becky, arī invalīdiem ir vēlme pēc bērniem un tiesības uz savu dzīvi! Tev tas nav saprotams?

Arieta, ir saprotams, ir saprotams arī tas, ka bērns nekad neizaugs par pilbēvērtīgu nodokļu maksātāju!

arieta - es domāju, ka becky doma bija tāda - ja zini iepriekš, ka pats esi slims un bērni būs slimi, dzēmdē, bet tad neprasi citiem vēl naudu, jo tu JAU ZINĀJI, ka bērns nebūs vesels..