Arī es esmu no tiem cilvēkiem, kuriem nepatīk, ka pēdējā brīdī atceļ plānus. Bieži vien sanāk, ka šī plāna dēļ esmu atcēlusi citus plānus, lai veltītu laiku šiem, bet ja pasaka, ka šos plānus nesanāks īstenot - esmu trakoti dusmīga un jūtos piekrāpta. Nu nav pareizi tā darīt, galīgi nav. Puisim vajadzēja pārliecināties par to ko saka.
Vecākiem ir jāpalīdz viennozīmīgi, tur tu dusmīga nevari būt. Laukos darbu ir daudz un kā jau te minēja - ar to nevar tikt galā divi cilvēki. Ja vecākiem ir dēls, kurš var palīdzēt, kāpēc nepalūgt palīdzību? Un ja jau viņš piekrita, acīmredzot neuzskatīja, ka darāms kas svarīgāks. :)
Vajag arī pieņemt viņa vecākus, šajā gadījumā viņa mammu. Viņa tomēr tev dāvāja to puisi. Lai kāda viņa būtu, tev ir jāpieņem un jāsadzīvo, ja vēlies ar šo puisi saistīt savu dzīvi. Protams, nesmuki no mammas puses, ka viņa manāmi liek tev saprast, ka viņai tu nepatīc.
Un vispār, ja ir tā kā tu teici, ka puisis nevelta tev dienu, lai būtu kopā jūs abi, tad iesaku aprunāties ar draugu.
Mans draugs arī ir ļoti aizņemts, strādā līdz 8, 9 vakarā, palīdz arī vecākiem, bet laika priekš manis ir vienmēr, pat sarīkot romantisku vakaru ..