Jautājums tām kurām ir papagaiļi.

pie jebkura mājdzīvnieka IR kādas problēmas. Man papagaiļa- vilnīts bija, ja pareizi atceros, netraucēja, ļoti patika, bija draudzīgs pie rokām nāca un būrīti gulēt ejot var apsegt, tad no rīta līdz ar pirmiem saules stariem nečivinās. Mājdzīvnieks ir jāievieš, tad kad tam psiholoģiski nobriest nevis,lai kādam ieriembtu

Kad dodies gulēt uzklāj viņiem virsū kādu tumšu lupatu tad nedziedās vismaz man tā bija

Man patīk papgaili es esu pieradusi no ritiem celos sezas uz pleca man nekakka uz stangam galdiem es milu savu papagailiti vins ir pareizi japrupe jabut vannai udentinas baribai akmentiniem spogulitim un kur asinat zobinus mans kesa neknaba jo es vinu pieradinaju mes kopa pildam majasdarbus vins man absezas blakus uz pildspalvas augsa un kopa raksta ar mani

Kas tā par tēmu nekrofīliju? :D

Šie ir fuckin' briesmīgi:
Čivina non stopā, agri no rīta, vēlu vakarā, pie tam tie čiepstieni ir tādi sīki un kaitinoši.
Būris jātīra 1x nedēļā, ēd putnu barību, pārvietot labāk nevajag , domāju tas būtu čakars un stress putniem.
Es tos papagaiļus neciešu, neiesaku nevienam, lai dzīvo savvaļā. (e)(e)(e)
Tie gan nav mani personīgie, bet ir bijusi bieža saskarsme, kas izved no pacietības. Aizvērās viņi tikai tad, kad uz nakti apklāj ar pārklājiņu būri, bet no rīta tāpat ar visu paklāju taisa tās skaņas.

Man bija korella. Pievienojos tiem, kas saka, ka trokšņaini, putns sāka dziedāt pie pirmās gaismas. Reizēm vakaros apklāju būri ar segu, tad putns domāja, ka no rīta vēl ir tumšs un varēju gulēt. Kopšana man personīgi lielas problēmas neradīja vai arī man tīrīgs putns gadījies. Kad atdevu citam cilvēkam, tad vienkārši ar visu būri.
Kopsavilkumā - manuprāt, papgailim mīnusu vairāk kā plusu. Toties biju iemācījusi putnam teikt "čau":-D

Man vispār riebjas spalgas skaņas, arī spiedzīgas mazas sieviešu, bērnu balstiņas močī pa nerviem, tā kā tas nav atklāts naids pret visiem papagaiļiem, vienkārši mana problēma. :D

Man bija tie mazie viļņpapagaiļi, kādus te met bildēs, kā arī pagājšgad vairākas reizes pieskatīju draudzenes papagaiļus.
1) Ja jāpārved no veikala uz mājām, to dara kartona kastē, man savulaik bija Straumes kafijas dzirnaviņu kaste. :-D Ja pārved no vienas dzīvesvietas uz otru, tad būrī.
2) No rītiem viņi tiešām ļoti trokšņo, trokšņo arī, kad cilvēks nāk mājās, jo ir sociāli aktīvi. Labi bieza un tumša sega ir glābiņš, bet ne uz ilgu laiku. Skaļi čivina, ja mājās ir tusiņš un cilvēki skaļi sarunājas.
3) Netīrība ir baigākā. Visi suņi un kaķi atpūšas. Viņi jālaiž lidot ārā, tad rēķinies, ka visi aizkari, palodzes, aizkaru stangas, skapjaugšas būs piekakātas. Ap būri būs spalvas un sēklu čaulas biezā slānī. Draudzenes putniem garšoja svaigi āboli, viņi ar tām ābolu daļiņām piemētāja visu apkārtējo teritoriju, es pēc tam pusgadu no neiedomājamākajām vietām vilku ārā ābolu drusciņas.

Ā, bet putni ir pat ļoti fun, ja paņem jaunā vecumā un pieradina pie rokām. Man tādi diemžēl nebija, bet ir paziņas, kuriem bija: putns sēž uz pleca, staigā par roku, bužina tev ausi, uzcienājas no tava šķīvja. Zinu divus putnus, kuri sēdēja uz saimnieka alko glāzes malas un kopā sadzēra. Tas viss par viļņpapagaiļiem, ar citiem nav bijusi pieredze.
Noteikti neieteiktu kanārijputniņus, tie ir skaļāki, bet dumjāki un bailīgāki.
Es gribētu sev žako papagaili, bet nu baigās izmaksas un ņemšanās.

Man arī bija viļņpapagaiļi. Tiklīdz ir viens, tad ir forši - var iemācīt arī dažus vārdus un atdarina televizora skaņas, ir dikti mīlīgs, pieradināts pie rokām, bet tiklīdz paņēmām otru, tad iemācīt runāt vairs nevar un vairāk čupojās ar otru. :D
Bet tumša lupata, ko uzklāt uz būra, ir tiešām glābiņš pret rīta pāragro čivināšanu. :)

Nedomāju, ka vajag ņemt putniņus, lai kaitinātu kaimiņus. Ja tu viņus ievies citu, nevis sevis dēļ, tad ar laiku tev pašai tie piebesīsies, un tu mēģināsi kādam viņus atdot vai pārdot. Dzīva radība nav spēļmantiņa.