7 dienas ārpus ritma

Es noteikti pāris dienas nedarītu neko - gulētu pludmalē vai pie baseina, sauļotos, sūktu kokteiļus un izbaudītu slinkošanu.
Vēl noteikti izstaigātu krustu šķērsu pilsētu, vnk bezmēŗķīgi klimstot + pieķertu klāt arī kādus must see objektus.
Ja brauktu viena, tad nekāda baigā izklaide nesanāktu, jo nepatīk vienai iet ballēties. ietu šopingā, utt.

Krāt nemāku, padomus nevaru sniegt!

man arī dzīvē divas krāsas- balta un melna :D Ja uz doto brīdi dotos uz ārzemēm, apdomātu dzīvi, jo jūtu, ka man tas ir nepieciešams, ja vēl nedēļu atpakaļ, tad dotos izklaidēties :)

Domāju arī ceļojuma laikā, viss būtu atkarīgs no sajūtām, jo skumt visu laiku un pārdomāt dzīvi nevar, vajadzīgas arī kādas baudas :)

Neko nevaru iekrāt, man patīk tērēt naudu :) tā ir laba sajūta un dara mani laimīgu :) negribu neko mainīt :)

Paldies par atbildi! Uzreiz tāda silta sajūta radās lasot par pludmali un kokčikiem! ;) :D

Es taa izdariiju pagaajusajaa gadaa... Man bija daudz negatiivu emociju sakraajies un es vienkaarsi aizlaidu prom viena pati no visa un visiem. Neko daudz nedariiju - staigaaju pa pilseetu, baudiiju atmosfeeru, lutinaaju sevi ar jaukiem eedieniem, fotografeeju, iepirkos, biju arii liidz juurai aizbraukusi un pastaigaaju pa parkiem. Man tik ljoti sis celojums paliidzeeja sevi sakaartot un uzkraat pozitiivisma devu! Laiks arii bija superiigs. Atgriezos atpakalj daudz, daudz prieciigaaka.

Par krāšanu: No algas vienkārši atlieku, bet papildus tam krāju visus piecdesmitsantīmniekus, kas parādās makā. Pilnīgi visus (vien dažu gadu laikā dažus nācies iztērēt, pirms tie nonāk krājkasē).
Ir sakrāti vairāki simti pa vairāku gadu periodu.
Vispār, atceros, ka iepriekšējā diskusijā, kur stāstīju par piecdesmitsantīmnieku krāšanu, Zakjis arī apņēmās. Kā tev veicas? :D

Es vadiitos peec sajuutaam,ja gribeetu paardomaat dziivi,noteikti skatiitos kaadas filozofiskas filmas/palasiitu graamatu,ietu stundaam garaa vannaa/pastaigaatos pa pilseetu,ietu vakarinjaas,varbuut pat aizietu uz klubinju,kas zin. :)
Es tieshi tagad esmu sev neierastaa videe,tieshi nedeelju,esmu gan ar draugu,tachu nav taa ka esam kopaa 24/7,man ir laiks arii tikai sev. :)

womankind - krāju, krāju un šitā ideja man patīk! :) Ok, vienreiz nebij iespēja maksāt ar karti un nācās kādus pāris latus 50santīmniekos izgrabt no atvilknes.. Bet nu pa sito laiciņu tāda čupiņa jau ir, skaitījusi neesmu, bet pie 10 latiem varētu būt.. :) Tā ka forši! :)

Es pastaigātos. Noteikti neizniekotu laiku viesnīcas numuriņā vai pludmalē (ok, 1 max 2 dienas varētu arī pasauļoties), bet man tā patīk visu ko redzēt!
Man patīk staigāt, skatīties un pie reizes arī padomāt :)

Neesmu vienīgā,kas krāj 50santīmniekus! Es arī krāju,jo 1ls man likās,ka pa daudz, 20 sant.pa maz. :D

Es laikam izmantotu viesnīcas iespējas - spā, baseini, sportiņš, klejotu pa pilsētu, pavadītu dienu pie baseina, nu kkā tā.

Ar krāšanu man lieliski palīdz krājkonts, iemet naudu iekšā un viss, ārā dabūt nav tik vienkārši!

Es noteikti izvēlētos vietu pie jūras. Pag.gadā nedēļu viena pati pavadīju kūrortā pie Melnās jūras. Man gan nebija tā, ka vēlējos briesmīgi dzīvi pārdomāt - gribēju vienkārši saules peldes un palasīt kādu grāmatu beidzot. To arī darīju - visu nedēļu gulšņāju pie baseina vai jūras un izlasīju vairākas grāmatas. Kārtīgi atpūtos/relaksējos, bet nenoliedzami dažbrīd bija arī garlaicīgi, jo es negāju ne tusēt, ne ballēties. Vakaros skatījos sporta pārraides, jo tobrīd notika olimpiskās spēles!

Ja es būtu citā valstī, hmm, ietu baudīt visu pēc kārtas - ēdienus, dzērienus, gan jau iepriekš sameklētu kādas apskates vērtas vietas, censtos ''iejukt'' vietējo bariņā. Man ļoti patīk kaut vai aprunāties ar citu tautu pārstāvjiem, vienmēr izvēršas interesantas sarunas. Jā, arī dirnētu viesnīcas numurā, izbaudītu, mieru, klusumu, atslēgtos no visa. Apstaigātu pilsētu, gan jau aizbrauktu kaut kur.

Ar to krāšanu ir kā ir, jo nav no kā iekrāt šobrīd. :D Bet nu - krājkonts, pa latiņam krājkasē, ja veikalā esmu attiekusies no šokolādes. Kādreiz nenopērkot kārtējo bulciņu vai kafiju neatstāju tos santīmus makā, bet gan iemetu krājkasē, it kā jau sīkums - pārdesmit santīmi, bet, laika gaitā sakrājas, tad ar laiku iemācījos attiekties no lielākām un dārgākām nevajadzīgām lietām un arī - naudiņa krājkasē. ;)

Šādā situācijā noteikti brauktu uz pilsētu, kas ir pie jūras. Skrietu no rītiem gar jūru, lasītu grāmatas un fotografētu (jo patīk). Sastādītu mērķu sarakstu tuvākajam laikam, ko darīt ar sevi un dzīvi (ja tāds nav), mani tas motivētu saņemties un attīrīt prātu no visa liekā, saprast uz ko vēlos tiekties.

Man arī šāds brīdis ir nepieciešams, lai visu pārdomātu, šo to izlemtu. Izlēmu aizbraukt uz mūsu pašu sanatoriju pie jūras uz nedēļu, garlaicīgi nebūs, veselībai noderīgi un brīvais laiks pārdomām :)

:)

Mani arī urda tā ideja, kā no visiem tikt prom. Bet, ir viens, bet, es nemāku šādu bēgšanas plānu pielietot praksē, tik vien, kā pasapņot par to, kā būtu, ja būtu. Reāli nokļustot šādā situācijā, es jūtos vįentuļi, pēc 3 dienām kaucu, ka gribu mājās un domas paliek vecās. No sevis jau neaizbēgsi.