Vai esmu apdalīta?

Varbūt ne tā uzsvēru, bet nē nav jau tā, ka man tas šausmīgi nepatiktu un būtu apgrūtinājums. Es pat būtu gatava darīt vēl vairāk. Ja vien saņemtu vairāk pretī :) Laikam tur ir tā problēma - es neprotu no vīrieša paņemt to, ko man vajag, neprotu panakt to, lai viņš man dotu to ko man vajag..... nu to lutināšanu

Miranada, tu visu dari pareizi. Acīmredzot, tev tads vīrieša tips pagadījies. Nešausti sevi. Es pat nezinu.....

Nu iespējams, ka viņš vnk ir izlaidies un palaidies. Pieradis, ka tu visu tāpat dari, neprasot neko pretī...

Man jau liekas, ka attiecības, tas ir DOT negaidot neko pretī.
Ja tu otru cilvēku mīli un cieni, tad nav grūti viņa labā izdarīt, un labas lietas vienmēr nāk atpakaļ. Vismaz es pēc tādas pārliecības dzīvoju.

Tā kā es no rītiem guļu līdz pēdējām, tad man viss sarēķināts tikai sev, vispār draugs ceļas ātrāk, saģērbjas un prom un darbu, kur arī dzer kafiju. Ja viņam kaut kur jābūt vēlāk, tad lielākais, ko no rītiem daru uztaisu kafiju, bet darba dienās nekādas brokastis citiem, kas nav mani bērni (tādu vēl man nav). Ja vīrietis ēstu brokastis, tad pats tās sev taisītu, man no rītiem nav laika vēl viņam izdabāt un manās attiecībās viss sadalīts vienlīdzīgi, tad es kaut ko daru, tad viņš, vai arī abi kopā.

Reizēm jau viņu palutinu, bet to arī gaidu no viņa pretī, bet no rītiem gan tiešām neko nedaru, jo esmu kašķīga, jo man miegs parasti nāk un tad labāk mani netraucēt. :)

Apdalīta vai ne, to zini tikai tu. Attiecībās jābūt atgriezeniskai saite, ja tās nav - tad var runāt par apdalīšanu, jā.

Man ir līdzīgi, vienmēr ceļos tā, lai paspētu pagatavot brokastis, sevi savest kārtībā, pagatavot vīrietim līdzi pusdienas un salikt viņam darba drēbes. Man nav pilnīgi nekādu iebildumu, jūtos arī pietiekami lutināta, BET dažkārt uzjundī dusma par viņa attieksmi. Piemēram, ja iekāpjot mašīnā man jāklausās, ka šito Tu man neieliki līdzi, laicīgi mani nepamodināji, brokastis atdzisa utt. It kā pa jokam, bet tāpat tas pietiekami derdzas...Man patīk rūpēties par viņu, bet dažkārt ta attieksme tiešām dzen izmisumā..

Elīna Zalīte, nu nezinu, nezinu, vai tiešam nāk atpakaļ :p man tā kafija atpakaļ tā arī nav antākusi :D


Re kā, citas uzskata, ka jādod, neprasot neko pretī, citas atkal tomēr gaida kaut ko pretī... Ka tad ir pareizi?

Daudz kas nāk no bērnības. Bērni jau redz un iegaumē cik un kurš vecāks par ko rūpējās un neapzinoties paši tā dzīvos.
Un vīrieti var arī pieradināt pie kārtības un noteikta ritma. Tikai neko nepavēlēt un nekomandēt.
Un ja plānota tīrīšana, kārtošna vai citi saimnieciski darbi labāk parunāt par to laicīgi un palūgt palīdzību. Varbūt izklausās muļķīgi, lūgt elementāras saimniecības lietas kas vajadzīgas ģimenei, bet vīrietim bieži vien ir pretreakcija pret nepierastu mājas ritmu. Galvenais ir rezultāts.
Daudzi vīriešiem modelis - es atpūšos mājās, sieva visu laiku šiverējās, šķiet pilnīgi normāls jo tā viņi ir uzauguši.

Mūsu abu ģimenes ir ļoti līdzīgas: mamma darīja pilnīgi visu, tēvs uz dīvāna gulēja ar pulti rokās. Bet tieši tapēc es šo modeli absolūti neatbalstu. Ja būtu vīrietis, notiekti atbalstītu :D

Bet tev pašai izklausās pēc tāda modeļa kādu tu apgalvo, ka nevēlies. ;)

Un tev pašai jāizlemj vai tevi tas apmierina vai nē, nevis jāņem vērā citu meiteņu pieredzes, jo katram savas attiecības un savs modelis.

Lilii, nē, mani tas neapmierina

uhhh, izlasot šo visu , mani pārņēma šausmas, patiesībā, es no šādām situācijām visu mūzu esmu vairījusies, vīram pat speciāli neko nemēģinājusi pārmērīgi gatavot, lai tik viņam nerastos doma, ka es esmu māte - kalpone - aprūpētāja. Esmu vairāk par to, ka attiecībās viss notiek vienlīdzīgi, jā, es varu uztaisīt ēst pie reizes, ja nu mēs ēdam vienu ( taisu sev sautējumus un tādas šteles, ja viņš grib arī ēd, ja grib ko citu, pats taisa) utt.
Vispār smagi man paliek domājot par tām sievietēm, kas sevi šitā izkalpina, gaida kaut kādu pateicību un protams, ka nesagaida - jo vīrietis uzskata, ka tā ir jābūt, tāds mātes barotājas sindroms, mņa..

Nedaru neko no tā visa, jo no rītiem esmu izteikta pūce un knapi paspēju sevi savest kārtībā. Brokastis gatavoju brīvdienu rītos.
Pēc Tavas intonācijas izklausās, ka neesi apmierināta ar lietu kārtību - tad mēģini ko mainīt.

Un es īsti nesaprotu, kāpēc tos kreklus, ja viņš pats negludina, Tu nevari izgludināt vakarā? Un arī pusdienas var sapakot jau vakarā..

Kreklus gludinu vienu reizi nedēļā, kad man ir gludināšanas vakars, brokastis viņam netaisu un līdzi viņš neko neņem.

Tev iesaku kreklu izgludināt kā minimums iepriekšējā vakarā, ēdienu līdzņemšanai pusdienu kastītē/maisiņā ielikt jau pirms gulētiešanas, brokastis ierosini taisīt un ēst kopā. Vai vienojaties, ka nedēļas nogalē viņš tev taisa brokastis gultā.

Zakij, vakaros es esmu šausmīgi pārgurusi, vienīgais ko spēju, ir ierāpties gultā, varbūt kaut ko pie datora vai TV...

p.s runājot par krekliem, es pāris reizes pamēģināju( dēl tā ka viņš fiziski nepaspētu pats izdarīt) nomocijos, vīrs redzeja un teica, ka vispar viņš pats arī mākot gludināt, lai es nemocos :)) un es pārstāju mocīties :D

Miranda

tās, kas pieprasa un gaida pretī ar reālu prasīšanu iespējams nekad neko nesagaidīs, jo tas jau pa lielam ir aprēķins - es tev šito, tu man davai tagad traukus mazgā.


Es to saku vienkārši pēc savas pieredzes, jo es izmainīju savu attieksmi un izmainījās attieksme pret mani, man gan ir trāpījies čakls vīrietis un darbu sadalījums mani vairāk kā apmierina, bet daudzas no lietām, ko dari no rītiem var izdarīt iepriekšējā vakarā, gan pusdienas salikt, gan kreklus izgludināt :) bet katram jau savs tas ikdienas ritms...

par to pusdienu gatavošanu vakarā..man kkā īsti nepatīk, jo neliekas nekas foršs, ja pusdienas nostāv jau visu nakti iepakotas..no rīta gatavots un salikts tomēr mazliet svaigāks..bet tas tā, katram individuāli..

miranda - nu bet, ko tad Tu gribi? Vai nu gludini vakarā vai no rīta, vai nedēļas nogalē.. Vai vnk sarunā ar vīrieti, lai gludina pats. Citu variantu jau nav..