Atcerējos vienu gadījumu. Agrāk gāju korī. Mums tur bija diezgan drastiski noteikumi, ka iekšā telpās ar āra kurpēm iet nevar, tāpēc visiem bija maiņas apavi.
Tā kā uz kori gāju reti, savus apavus kurpju plauktā neatradu, uz kori palikt gribējās, tāpēc paņēmu kaut kādas citas brīvas kurpes.
Diemžēl uz šo nodarbību bija atnākusi iepriekšējā diriģente (vecumā ap 28-30 gadiem), kura sniedza lekciju par etiķeti. Es jau uzreiz sapratu, ka man kājās ir viņas kurpes. Visu lekciju viņa mani vēroja, bet es no kauna līdu zemē, sarku un bālēju, sviedri lija aumaļām. Pēc lekcijas ātri apmainīju apavus, gāju viņai klāt atvainoties, ka tā ir gadījies. Viņa teica, ka saprot, visādi var gadīties, bet lai tā vairāk nedaru. Kauns vēl ilgi nepārgāja.