Sveikas!
Gribas nedaudz padiskutēt un aprunāties,kā tad citām ir ar šo lietu.
Jau no mazām dienām esmu tā iemācīta un pieradusi pie tā,ka,ja kaut ko iesāk,tad jānoved līdz galam. Visam jābūt kārtīgi izdarītam. Pēc iespējas labāk,jo es taču to varu.
Šobrīd studēju. Iegūstu jau otro augstāko izglītību. Esmu sapratusi (lai gan daudzi jau to arī iepriekš bija teikuši),ka patiesībā jau neviens tajā diplomā tās atzīmes neskatās. Piekritīšu,jo pašai līdz šim tā ir bijis.
Nezinu kāpēc un patiesībā tas ir ĻOTI tracinoši (!!!),es sev pasaku,ka atzīmes jau neko nenoteiks un nav ko iespringt uz tiem darbiem (protams,lai nav 4-6),kāda atzīme būs, tāda būs. Taču tajā pašā laikā sanāk apburtais loks,ka es domāju vienu,bet daru pavisam savādāk-es uz tiem darbiem ļoti iespringstu un nevaru tā vienkārši uz ātro izdarīt. Ticiet man,es pat nezinu kā ar to cīnīties. Nemāku atslābt!!!
Kā ir ar jums? Varbūt ir ko ieteikt?
Tagad pat skolai jāpilda darbi. Daudz jo daudz. No vienas puses domāju-ai,kaut ko izdarīšu un gan jau būs ok,bet no otras puses atkal domāju-nu vajag pēc iespējas labāk,es taču to varu,bet patiesībā jau no tā darba izdarīšanas es neko īsti neiegūstu,tikai nervu bendēšana.
663
