Iedvesmojiet mani ar savām karjerām :)

Ņemot vērā, ka te vēl ir tik daudz jaunu sieviešu. Es vairs neesmu no tām jaunākajām :D bet maģistra grāds iegūts, sava 10 gadu pieredze arī ir, vienmēr labi biroja darbi bijuši, bet nu uz štuku nu nekādi nevelk :( Laikam kaut ko daru nepareizi

Pēc specialitātes esmu grafiskā dizainere, līdz šim strādāju diezgan lielā uzņēmumā UK. Studēju Latvijā un pēc tam vēl Anglijā. Tagad gan no darba aizgāju, taisos atpakaļ uz LV, tāpēc ka beidzot atradu iespēju strādāt tur savu darbu, un saņemt normālu atalgojumu. Kgan manuprāt tas nav galvenais, esmu laimīga dēļ tā ka daru to kas man patīk :)

domaju, ak neviena tev te nepateikt kadu baigo veiksmes bedri, kur tu vari pelnit un pelnit.


pirma doma, kas man ienaca prata, ir tas, ka pec vidusskolas beigsanas nekada gadijuma nevajag skatities pa tv raidijumus, kur stasta, ka valstij bus tadi un tadi darbinieki nepieciesami, jo nereti to visu uzcel daudz labaka gaisma neka pati reala situacija ir. nu valsts darbiniekiem tak ir jarada iluzija, ka ir tadas jomas, kur trukst un trukst to cilveku, lai tik nak un nu tik bus! pietam nevajag klausities ari cilvekus, kas sakotneji jums skiet autoritate.

LV stradaju logistika sun kravu parvadajumu uznemuma. Mans 4ciparu skaitla algas noslepums bija rukasana 12h diena, 1x menesi bez brivdienam, respektivi - 12 dienas pec kartas. Un ja, dariju visu, visu... No dokumentu kartosanas, lidz skraidishanai pa noliktavu ar metra meru :D

Man nav četrciparu skaitlis, bet man pietiek. Esmu seriālu tulce (riebjas vārds "tulce"). Nesen tik to darbu dabūju. Pagaidām neko mainīt neplānoju, bet uz rudeni/ziemu gan. Daudzas mani droši vien nesapratīs, bet pagaidām gribu atgriezties savā jomā - esmu bārmene. Alga nav nemaz tik maza un darbs man patīk. Bet tad jau redzēs.

Nākotnē labprāt darbotos reklāmas un/vai pasākumu organizēšanas jomā, jo tas man padodas, bet šķērslis ir izglītības trūkums. Arī to domāju tuvākajā laikā risināt.

esmu tevis minētajā kategorijā - mīlu savu darbu, ļoti cītīgi un atbildīgi to daru, tāpēc man arī maksā par to.

16 gados sāku studēt celtniecības koledžā, ganrīz uzreiz arī sāku praksēs profesijā iet. Tad sekoja RTU, pirmajā gadā uzreiz aizgāju prasksē. ja jūs zinātu, ka mani lamāja bijušais par to, ka tik daudz par velti stradāju. Bet tagad tas ir atpelnījies ar uzviju, jo man ir ļoti labs CV.

Tā kā mans ieteikums - krāt darba pieredzi cienījamos uzņēmumos, kas pašai patīk, lai tas vēlāk atpelnās.

Man vēl nav 24, bet esmu ļoti stabili nostājusies uz kājam. Tikai man nav mērķis ķlūt super bagātai, jo negribu pelnīt vairāk par 1500 LVL mēnesī. Lielākām summām uzreiz nāk klāt lielākas problēmas

Šajā periodā nelepojos ar to, kādā amatā darbojos. Kāpēc: tāpēc ka amata nosaukums ir krietni labāks par to, kāds atalgojums tiek saņemts un darbs pilnīgi netiek novērtēts no paša augstākā krēsla! Lai ko darītu un kā darītu, vienmēr ir slikti.
It kā ik pa brīdim meklēju citu iespēju, bet baidos no tā, ka kaut kādā mirklī kaut kas var noiet greizi, jo ar vīru plānojam bērniņu un bērniņš var pieteikties jebkurā brīdī, kas varētu ne tik veiksmīgi ietekmēt darba vietas maiņu.

Bet man, piemēram, ir tā pieredze, vēl gan nav, bet drīz jau būs 10 gadi. Bet vairāk par 600 Ls nav sanācis pelnīt. Strādāju mārketinga jomā. Arī izglītība ir atbilstoša. Ko jūs ieteiktu darīt, mainīt, lai būtu tas 4 ciparu skaitlis?

Es ieteiktu atrast un strādāt tajā darbā, kas patiešām patīk, un ko Tu dari ar prieku :) Tad nauda nešķitīs vairs tik svarīga

kordelia, bet padomā, vai tu to tiešām gribi. Tas nozīmēs, ka būs jāatsakās no citām svarīgām lietām. Mana ģimenes dzīve biju ļoti no tā cietusi. Arī tagad nevaru plānot, ka 5dienas vakaru pavadīšu ar dēlu vai draugiem, jo tikšanās var ieilgt līdz 9 vakarā.

Nedrīkstu slimot, neeju uz visiem svētkiem bērnu dārzā, kas notiek pa dienu... Par sliktu mammu sevi neuzskatu, bet vēl vienu bērnu es atļauties fiziski nevaru, jo tam man tiešām vairs nepietiks laika, ja negribu samazināt darba slodzi un attiecīgi algu.

+ tos dokumentus un cilvēkus, ar kuriem strādaju, regulāri redzu sapņos. Jā, sapņos atnāk arī labas idejas darbam, bet tomēr tas neļauj līdz galam atslābināties.

Par tādu lietu kā randiņi es varu aizmirst vispār.

Tā kā - padomā labi, vai tu to visu gribi :)

Strādāju divus darbus, bet vienā uzņēmumā, ja to tā var nosaukt. Kad uzņēmums nebija attīstījies, es tajā iesaistījos tīri idejas vārdā. Izrādīju iniciatīvu, aktīvi iesaistījos visur, kur vien varēja, pie visiem projektiem un bez atalgojuma. Uzņēmumam tajā laikā ļoti trūka cilvēkresursu.

Paralēli studēju uzņēmuma darbības sfērai atbilstošā jomā. Uzņēmumam sākās uzplaukums, radās iespēja beidzot mani pieņemt darbā. Aktīvi strādāju, izglītojos maģistratūrā citā sfērā, bet arī atbilstošā uzņēmumam. Lai izceltos citu darbinieku vidū, organizēju mediju treniņus un uzņēmos vadību vienā lielākā projektā. Kā novērtējumu par iniciatīvu, man uzticēja vienas no uzņēmuma struktūrvienību vadībām.

Tagad strādāju divos amatos un paralēli vadu struktūrvienību (bet par to atalgojumu nesaņemu). Mans veiksmes moto ir pateikties par to, ka Tev kaut kas tiek uzticēts (it kā jau neviens par šo darbu neplēšas, bet tomēr tas parāda,ka Tev uzticas). Kā arī lojalitāte uzņēmuma vadībai.

Ance, Tu tos seriālus tā kā mutiski tulko, nevis subtitrus?

Man Ances darbs liekas riktīgi foršs :D Ja ej prom, atceries par mani! :D

+ļoti patīk, ka Lancaster atklāj arī labas algas tumšās puses. :)

piekrītu Ewane par lojalitāti :)

Vispār Ewane stāts līdzīgs manējam - bezatalgojuma prakses, mīlestība pret darbu, centība, izglītība, lojalitāte

Kakao, subtitrus.

Man Ances darbs liekas riktīgi foršs

Mājās strādāt ir ļoti grūti. Man tas ir pat grūtāk kā celties 2h agrāk, lai brauktu uz darbu. :)
Kaulus jau drabs nelauž, bet arvien vairāk saprotu, ka tas nav īsti man. Vienīgais darba skaistums - tā kā esmu pašnodarbinātā, varu darba attiecības izbeigt jebkurā laikā.

Nu vo, man atkal otrādi. Mājās strādājot jūtos ideāli, varbūt tāpēc, ka esmu ilgus gadus strādājusi paralēli mājās un esmu pieradusi. Interesanti, ka katram jau savs. :)

Un vēl - nav jau tā, ka es vienus Homelandus un Vampīru dienasgrāmatas tulkoju. :D Pārsvarā tie ir debīlie amerikāņu realitātes šovi un tizlas situāciju komēdijas. :D Reiz pat tulkoju jau no japāņu valodas pārtulkotu anime multeni par kaut kādiem briesmoņiem, tas bija reti debīli. :D


Bet labās puses ir tādas, ka esmu ļoti attīstījusi savas latviešu valodas prasmes un iemācījusies kontrolēt savu laiku. :)

Ance, tad jau Tu esi tulkotāja, nevis tulce, ja tulko subtitrus. :) Man pat ir tādas aizdomas, ka mēs varētu būt kolēģes. :D

Rumpumpele, es zinu, bet mēs draugu lokā bieži ieņirdam par to, ka esmu tulce un tā tas iegājies. :D

Un, nebūtu brīnuma, ja mēs būtu kolēģes, tāpēc, ka, cik sapratu tagad esam diezgan paprāvs pulks. Moš vēl esi no Valmieras? :)