Man senāk ļoti patika agrie rīti pēc ballītēm - ar pacilātu noskaņojumu braucu/gāju uz mājām, pasaule šķita ļoti skaista, tīra un tukša (parasti tas bija tiešām agri, pirmais vilciens ir plkst. 5.30). Tā kā paģiru nebija, man tajā dienā par spīti negulētai naktij bija liels enerģijas pieplūdums, tās dienas bija produktīvas vingrošanai, skriešanai, istabas kārtošanai utt.
Tagad mani iedvesmo lietus, negaiss, pēclietus smarža, staigāšana ar basām kājām pa peļķēm, salīšana, arī, kā te jau pieminēja, svaigi pļautas zāles smarža.
Ļoti reti (jo parasti esmu neizgulējusies vai mācos, vai tml.), bet reizēm, braucot ar vilcienu uz Rīgu un iebraucot jau Rīgā, sajūtu prieku par to, ka dzīvoju Latvijā, jo šeit ir ļoti, ļoti skaisti. Pilnīgi vienmēr tādas pašas sajūtas ir atgriežoties no ceļojumiem uz Latviju, liels prieks pārņem.