Parāds nav brālis!

Tas laikam atkarīgs no cilvēka sirdsapziņas, man ļoti nepatiktu jebkādā veidā atgādināt par šādu lietu, jo cilvēkam tas būtu jāsaprot pašam un pie pirmās izdevības situācija jārisina. Tieši tāpēc es naudu neaizdodu (vienīgi ģimenei, bet tad nemaz netiek dots, lai saņemtu atpakaļ).

Bet, ja nu gadījies, kaut kā censtos (vismaz sākumā) pretimnākoši un draudzīgi kontaktēties ar šo cilvēku, varbūt sajutīsies neērti. Ja nē, gan jau kādu drastiskāku metodi (man gan būtu ļoti jāpārkāpj pāri sevi, to darot), tiešām runājot ar vecākiem visdrīzāk.

Grecij, nu 40 gadīgam vīrieša vecākiem kaut kā neatgādina! :D

Fire_fly, nē, es tiešām zinu, ka godam vienmēr santīms santīmā esmu atdevusi visu, pat, ja tie ir pāris santīmi, man tas ir parāds un vienmēr atdodu.
Ja cilvēks tikai sola un sola, bet neko neatdod, tas mani kaitina. Ja nav - ok, pasaki, ka uzreiz nevari, vai pa daļām atdod, neesmu taču nezvērs, saprotu kā mēdz būt un ir visādi risinājumi atrasti.

Pašai gan parādā bija ļoti sen, visu laiku solīja, teica,ka atdevusi utml., bet beigās tā arī neko neatdeva.
Šobrīd māsai viena cita radiniece parādā, māsai neērti atgādināt, es jau ar saku,lai atgādina,jo māsai finansiālā situācija nav nemaz tik laba,lai ar naudu mētātos.

Tad varbūt Tev jālūdz savam vīrietim iet parunāt zem četrām acīm ar šo otru vīrieti :D

Grecia, mana vīrieša vārds bija nepārprotams - es tev pats iedošu tos ls, tikai pārstāj ņemties! :D

Cruel, un tad Tu, tā teikt, "piedevi"?

Vispār ir traki, man bija līdzīga situācija, savu algu prasīju mēnesi, kamēr man samaksāja citi cilvēki, un mani darba devēji, uz to brīdi, palika parādā viņiem. :D Un summa bija dauuuuuuudz mazāk nekā becky, bet tāpat, tā bija mana sūri grūti pelnītā nauda, un nekas šajā dzīvē nav par velti.

Made, interesanti! Bet kā Tu juties tad, ka zināji, ka patiesībā parāds jau tāpat paliek, tev samaksāja, bet nu ne jau tas cilvēks (es ceru saprati domu), ka nu gribās, lai tas parādnieks nokārto saistības, nevis tas, kam no malas situācija ir apriebusies.

Es vēl pa Latviju, bet nu jau metu nost boxu no jūnija un jūnija sākumā laižos prom! ;) Bet tur vismaz zem tilta negulēšu :D

Becky, atgādini viņam viņa draugu/sievas klātbūtnē.

becky, viņi bija ģimenes draugi, un ja godīgi- man bija vienalga. Vienkārši mainījās domas par šiem cilvēkiem.

Oij, man šitā "mīļa" tēma. Man ir cilvēks parāda jau vairākus gadus, arī trīsciparu summu. Protams, ka vairs neceru to naudu dabūt, lai gan ik pa laikam atgādinu. Un to zin gan viņa tagadējā meitene, gan viņa vecāki. Visiem vienalga. Nu neko, tiešām ceru, ka tam cilvēkam tas atnāks atpakaļ. Bet nu pati arī stulba- naivi uzticējos.

Ctn, es par to domāju, bet es laikam vēl neesmu tik tālu dusmīga! Es iedomājos, cik tas vispār no malas būtu pretīgi un nepatīkami gan man, gan viņam. Es, piemēram, ļoti negribētu kaut vai būt šīs sarunas lieciniece.

Sibilla, viss notiek uz labu! ;)

Es ņemtu un zvanītu un pateiktu konkrētu laiku, kad naudu gribu, piemēram, lai līdz rītvakaram ieskaita kontā, ar tekstu, ka tu jau saproti, ka cilvēks aizņemts, bet nevar taču tā būt, ka visas dienas laikā tās 5 minūtes neatradīsies, lai naudu pārskaitītu. Bet, ja tomēr ir tik aizņemts, tad saki, ka piestāsi darbā/mājās, lai naudu paņemtu. Tas darbojas lieliski!
Man šitā viens paziņa mašīnu aizņēmās, lai mantas pārvestu no viena dzīvokļa uz otru, mašīnu noparkoja pie sava dzīvokļa centrā, par stāvvietu nesamaksāja un, kad es netīšām mašīnu tur pamanīju, tie klamburi jau bija uzlikti un sods vairāki desmiti. Samaksāju un teicu, ka lai naudu pārskaita līdz vakaram, jo pēc tam braukšu uz mūsu mazpilsētu un, ja nauda nebūs, piestāšu viņa vecāku mājās naudu paņemt. Nauda 30 minūšu laikā kontā ieripoja..

Tad prasi bērniem. Saki,ka sliktais tētis nedod tantei naudiņu, kaut solīja. :( :D :D
Par aizdošanas lietām - esmu skopa, es neaizdodu gandrīz nekad.
Bet es arī esmu no tiem,kam kauns atgādināt un prasīt. Bet tad,ja mani kāds iedrošina, tomēr prasu.

Hippie, paldies! Šis labs!!!

Tatler, ha ha ha! :D

Bet vispār parādus kārto ar to cilvēku, kuram aizdevi. Es nekad nejauktu iekšā ģimeni, otrās puses, bērnus un trešās pakāpes brālēnus.

Es esmu visādus paņēmienus izmantojusi, pat stulbus draudus :D Man ir draugi teikuši, ka aizies iedos pa muti, ja vajag. Bet nu reāli, ko man tas dos? Visu laiku tiek kabināta viena un tā pati atmazka- naudas nav!! Nu tieši tāpēc es ļauni ceru, ka dzīve izmācīs.

Šis darbs jau nav nekur dokumentēts starp jums, vai ne?

Es tā aizdomājos, cik īstenībā negodprātīgi mūsdienās ir cilvēki (vismaz Latvijā noteikti). Tie paši kredīti. Kad varēja paņemt, gandrīz vai grēks bija neņemt, bet, kad jāatdod, tad uzreiz bļauj, kāda netaisnība, ak es abižotais utml. Protams, es norādu uz tiem, kuri tīšuprāt negrib atdot. Ja zini, ka nevarēsi/negribēsi atdot, samaksāt, neņem vai negrūd citus cilvēkus tajā iekšā. Īpaši priecīga par to, ka varbūt kādreiz dzīvē cilvēks saņemtu "atpakaļ", arī es nebūtu.

Vislabākā mācība pa pieri tomēr būs, ja šim pašam cilvēkam atkal savajadzēsies Tavus pakalpojumus, pieļauju, ka par iepriekšējo darbu nauda uzreiz atrastos :D

1. kart es nekad neaizdodu tik cik man butu zel zaudet, t.i vairak par 20ls(bet te janem vera faktors, ka es nepelnu pati) un ari ne kuram katram. piemeram, draugiem vai kolegiem es naudu nekad neaizdosu. varu iedot latu vai kadu sikumu un par to momenta aizmirst, jo es nevelos sabojat attiecibas naudas del, kuru pec tam vislaik prasitu atpakal un man vinu nevaretu atdot.
2. bija man situacija, kad es biju nopelnojusi naudu, be to nevareja izmaksat, tad gan dicu tik, cik nav kauna, jo biju paterejusi savu laiku un energiju.