Puiša māte

Kāda ir puiša attieksme un nostāja pret to? :)

Ja puisi šī situācija apmierina, tad tev nevajadzētu iejaukties viņu attiecībās.

Stingra rakstura māte vai pārāk paranoiska un vienkārši uztraucās?
No šiem diviem variantiem - divas dažādas situācijas.

Varbūt lai sāk ar to, ka izvācas no mātes dzīves vietas? Tad arī nezvanīs.

Nav vienīgais bērns viņai (mātei)?

lai sāk ar to, ka izvācas no mātes dzīves vietas? Tad arī nezvanīs.

Diemžēl, tā tas nedarbojas. Ne jau tāpēc viņa zvana ka dzīvotu kopā, bet gan tāpēc, ka vienkārši ir tāds cilvēks.

Diemžēl, tā tas nedarbojas. Ne jau tāpēc viņa zvana ka dzīvotu kopā, bet gan tāpēc, ka vienkārši ir tāds cilvēks.

Ja dzīvo kopā, tad ir pienākums atbildēt un paziņot, cikos būsi mājās. Bet ja nedzīvo kopā, tad mierīgi var parunāt ar māti, ka nav jāatskaitās pa soļiem, bet, ja māte tāpat zvana, tad vienkārši necelt, jo ir paskaidrots, ka ne par ko nav jāatskaitās.

Jessica

ja māte tāpat zvana, tad vienkārši necelt, jo ir paskaidrots, ka ne par ko nav jāatskaitās

tas tikai pieņemot, ka džeks uz telefona zvaniem viņš atbild tikai tāpēc, ka baidās, ka māte varētu izlikt no dzīvokļa.
Ja tomēr iemesls ir kāds cits (ka piemēram, nevēlēšanās māti satraukt vai sāpināt), tad tas tāpat nebūtu risinājums.
Nu džekam jāmēģina runāt ar māti, paskaidrot ka viņš ir jau pieaudzis un vēlas dzīvot mazliet neatkarīgāk (nevis atskaitīties par katru sīkumu). Protams, ja tā tiešām ir un viņš tiešām to vēlas. Lai nav tā, ka vēl arī 40 gados jāatskaitās mammai.

Tuvākajā laikā plānojam uzsākt kopdzīvi, bet viņa māte liek dažādus šķēršļus. Iespējams, ir tā, ka viņa cer, ka viņš būs blakus visu laiku un dzīvos visu dzīvi pēc viņas noteikumiem.
Protams, kad viņš nav mājās pasaka, kad būs atpakaļ, bet tas puiša māti neattur no zvanīšanas.

Viņi tikai divi dzīvo? Tēva ģimenē nav?
Cik mātei gadu?

Mātei ir 42 gadi un jau vairākus gadus ir draugs, tomēr var redzēt, ka viņi nav laimīgi.

Diemžēl, ir tādi cilvēki, kas vienmēr kontrolēs... Man ir 22 un šobrīd mamma nelaiž prom, lai gan iepriekš pukstēja, kad es beidzot darbu atradīšu.

Ui, tad jau vēl pavisam jauna! Biju domajusi, ka varbūt sieviete jau nopietnākos gados, baidās tikt atstāta...
Kādus šķēršļus viņa liek jūsu kopdzīvei?
Neko jau Tu iesākt nevari, tā situācija jārisina pašam puisim. Jaizrunājas ar mammu un jāpasaka, ka tā nevarēs turpināties, un viņš kā pieaudzis cilvēks grib pats dzīvot savu dzīvi.

tas, ko esmu guvusi no savu trīs gadu attiecību pieredzes - cieni otra ģimeni, lai arī kāda tā būtu. nekad nerunā sliktu, pat, ja tas ir vienīgais, ko vari pateikt.

Pilnībā piekrītu Zili_rudzi teiktajam. Kāda ir paša puiša attieksme pret savas mammas regulārajiem zvaniem? Varbūt tā ir tik tāda runāšana sarunas pēc... Dažkārt vecāku uzmanības izrādīšana var tikt tulkota nepareizi, ka, redziet, mmāte savu dēlu vai meitu nelaiž prom, neuzskata par pieaugušu cilvēku. Manuprāt, ir forši, ja start vecākiem uz bērniem arī piezuguša vecumā ir labas un tuvas attiecības. Starp citu, pēc attieksmes pret māti, var spriest, kā vēelāk puisis izturēsies pret tevi ;) .