Beztabu sižets par Jaunjelgavas skolu

Noskatījos, piedodiet, atvainojiet, bet ja MANU bērnu tā piekautu, es tā to neatstātu un tā zēna māte sen ar zilām acīm staigātu. Un ne tam zēnam, ne viņu ģimenei dzīves vairs nebūtu, un man būtu pie kājas , ka ar ļaunu neko neatrisinātu-atrisinātu un kā vēl atrisinātu.
Pilnīgi raudāt gribas.

Viss ir jauki, ka grib palīdzēt vienam puisītim, gadījums ir briesmīgs, bet tā ir sistēma. Palīdzēt puisītim ir labi, bet tas nav risinājums diemžēl. Tikmēr, kamēr vecāki varēs nesodīti "audzināt" bērnu šādā "sportiskā garā", kamēr bērni jutīsies pilnīgi nesodīti, bet skola ar sasietām rokām, tas turpināsies.

Cerams, ka publiskajā vidē saceltais troksnis iekustinās izmeklēšanu. Pretējā gadījumā sanāk, ka cietušajam jāmaina skola, bet varonis turpinās savas deģeneratīvās izdarības. Šis izskatās pēc gadījuma, kad ābols no zirga tālu nekrīt..

becky

Atvaino, lūdzu,esmu galīgi uz emocijām no šī visa,negribu vēl + ar kādu strīdēties,bet ko tad tu ieteiksi? Nu nepalīdzēsim... jo nav jau jēgas.. sistēmu tāpat neizmainīs,ja? Varbūt ja šis gadījums kopīgiem spēkiem ,kaut cik jēdzīgi ,atrisinātos,tad ,varbūt, ja kādam kas līdzīgs gadītos,varētu vismaz zināt kā rīkoties. Jo cik ir noprotams,ja nebūtu meitenes uzsākušas šo palīdzību calis.lv un reāli nerīkotos,tad tā tas arī būtu viss noklusis (pieņemu,ka vairākumā gadījumu tā arī notiek). Man pašai aug bērns un lai arī vēl tālu līdz skolai,tomēr šī visatļautība mani biedē,tādēļ esmu tikai par to,lai kaut kas tiktu lietas labā darīts! Cerams kopīgiem spēkiem viss izdosies! Arī noteikti tās mammas vietā būtu pilnīgā apjukumā,kur iet,kur griezties,pie kā ķerties... Neviens jau nespiež palīdzēt , ja neuzskata par vajadzīgu,tad nedara,tas arī viss! Vienkārši zinu,ka daudzi nemaz nav informēti par iespēju palīdzēt,bet labprāt to darītu,tādēļ arī ieliku šo linku...

Pievienojos Skayas viedoklim, jācer, ka ažiotāžas dēļ pieslēgsies vajadzīgie cilvēki un izmeklēšanu necentīsies klusi izbeigt, neraugoties uz mežoņa tēva sakariem.
Jaunjelgavas vidusskolā vispār ir tendence ignorēt konfliktsituācijas un neko uz āru nelaist.
Kā arī mātes aklā dēla aizstāvēšana, agresija un palielīšanās ar motosportu pilnīgi nevietā ir nožēlojama.

Pasūtījumi, es neteicu, ka nav jāpalīdz, viss ir kārtībā, šāda rīcība ir atbalstāma!

Es saku, ka mēs nespēsim palīdzēt visiem, ja sistēma ar bērnu visatļautību netiek mainīta valsts līmenī! Tas ir viens gadījums, kas kaut kādā veidā ir izlīdis uz āru, tu domā tas ir vienīgais? Nu nav, vienkārši, ja mēs par to nezinām, tad liekas, ka viss ir kārtībā! Bet nav, jo līdzīgi gadījumi notiek un notiek regulāri! Cik no tiem ir reāli novesti līdz tam, ka pāridarītājs tik tiešām ir nosūtīs uz pāraudzināšanas iestādi? Tiesībsargs vien cepjas par to, lai bērniem nebūtu uz skolu piltušjas un burtnīcas jāpērk, bet reālu problēmu, ka šie ir teju vai ikdienas gadījumi viņš izliekas neredzam. Vai arī beigās nonāk pie tā, ka vainīga ir skola un skolotāji, bet nekādā gadījumā ne bērna vecāki un tad tā gānīšanās turpinās un pārkāpējs ir vienmēr zirgā!

Tā kā mana māte strādā ar šiem un līdzīgiem gadījumiem, es varu pastāstīt, ka ir gadījumi, kad bebuki skraidījuši skolā ar šļirci un durstījuši skolas biedrus un teikuši, ka šļirce ir inficēta, ir apčurājuši somas, kurpes, ir darītas kaudze neiedomājamu lietu, pakāruši kaķenīti stāvoklī, izdūruši kaķiem acis, ar akmeņiem nomētājuši divus gulbjus un domājiet, ka kāds no viņiem reāli sēž par to kolonijā? Kāda vecāki ir reāli atbildējuši?

Nu jā,piekrītu visam,ko Tu saki,bet man jau, kā vienmēr, gribas ticēt labajam un cerēt,ka ir iespējams kaut ko darīt lietas labā. :)

Pasūtījumi, man arī, bet zini, kad izstāsta, ka beigās izrādījās tā, ka gulbji paši sevi nosituši, kaķi izdūruši arī acis viens otram un kaķene pakārusies, jo viņu pametis runcis, bet ar šļirci skraidošais bērns ir tikai pajokojis, bet pārējie tā kā joku uzķēruši nav, tad bail dzīvot!

Skumji, stulbi...
Šodien biju lieciniece citādākam gadījumam, bet savā ziņā līdzīgam, jo arī tur pamatā ir audzināšana, bērnu visatļautība. Ar mazo aizgājām uz spēļu laukumu. Laukums veidots pašiem mazākajiem bērniņiem, a tur šūpolēs šūpojas 2 zirgi, neņemos spriest par viņu vecumu, bet nu par lielu un par smagu tādām šūpolēm noteikti :D Garām gāja viena tantiņa un aizrādīja, ka tik lieliem bērniem nav ko tur darīt, ka cilvēki ir centušies, rakstījuši projektu, iekārtojuši šo vietu, bet te atnāk daži un visu lauž. Izrādās puikām līdzi bija vecāmāte, tā sāka bļaut uz to tanti, kas aizrādīja- ka tie ir tikai bērni un, lai jau šūpojas utt.
Tante saka, ka zvanīs policijai un tad strīdā iesaistījās vecākais no puikām. Sāka riktīgi lamāt to veco tanti, ka nav ko te kruķainām vecēnēm viņam kaut ko aizrādīt, ka viņa tēvs ir policists, ka tagad visu nokārtos, ka viņš ir bērns un drīkst šūpoties tur, kur grib... Vecāmāte sēdēja un klusēja, ne ar vienu vārdu neaizrādīja puikam( izrādās, ka viņam ir 10 gadu), ka tā nedrīkst pret vecākiem cilvēkiem.
Ziniet, es biju tādā šokā par notiekošā absurdumu, ka nespēju strīdā iejaukties! Viss beidzās ar to, ka tā tante, kas nāca un aizradīja, aizmuka...
Labi, es neiesaitījos, bet ko tā vecāmāte domāja? Ka tas ir normāli, ka viņas mazdēls tā uzbrūk svešam vecākam cilvēkam? Vai viņai neienāca prātā, ka, ja nu gadīsies tā, ka viņa neizdarīs mazdēlam pa prātam, tad viņu gaida tas pats, kas to veco tanti? Un kas būs tad, kad izaugs tāds ''mans tētis ir policists, es varu darīt visu, ko gribu'' puisis? Un kur vispār palikusi cieņa pret vecākiem cilvēkiem? Protams, domas var nesakrist, bet tāpēc jau nav jālamā un jāuzbrūk vecākiem cilvēkiem...
Nu es personīgi te saskatu nopietnu audzināšanas kļūdu...

Jūs man varat stāstīt, ka ar sliktu uz sliktu nedrīkst atbildēt, bet es to k.uci (vainīgā māti) aiz matiem pati personīgi būtu gatava izvalkāt! Pat ņēmot vērā, ka es mazo puisīti nepazīstu un savās acīs neesmu redzējusi un nekad dzīvē ne pret vienu neesmu roku pacēlusi. Kā var tik akli aizstāvēt savu dēlu un apvainot mazu pirmklasnieku (jo redz viņam mamma 5 klases beigusi, tātad viņš pats ir ar problēmām)? Viņas balsī ir tikai niknums un ne kripatas līdzjūtības pret mazu bērniņu, kuram var būt sabojāta visa dzīve! Krople gan viņa, gan viņas tupais dēls!

es nezinu, ko es izdarītu ta puisēna mammas vietā.. ja manu bērnu tā piekautu, pazemotu.
Es tiešam nezinu.

NaNa, bet tā tas arī ir, uz "nepilngadīgo komisiju" regulāri nāk vecāki ar tekstu "izdariet ar viņu kaut ko, mēs netiekam galā" un tie vēl nav nekādi zirgi, jau no trešās klasītes.

Godīgi? Es ļoti ļauni ņirdzu par cilvēkiem,kas par savu bērnu saka,ka netiek galā un ka ir mežonis. Paši radīja,paši audzināja - lūk rezultāts.Man personīgi, būtu liels kauns skraidīt pa pasauli un teikt,ka man bērns mežonis. Un nevar man neviens iestāstīt pretējos,ka bērns "pats" izaug kā mežonis. Tikai un vienīgi audzināšana.

Tatler, jā, bet ja tas "netieku galā" aiztiek citus, tad nudien gribas nosist i to bērnu, i tos taisītājus!

Šoreiz becky ir taisnība. Ja vien jūs zinātu, cik vecāki atnāk tieši ar šādu tekstu pie skolotājiem, pie bērnu likumpārkāpumu un profilakses nodaļas inspektoriem..
Un atkal citreiz, cik reizēm vecāki ir akli, kad savos bērnos neredz sevi pašu.

Ja vecāks nesaprot un neizprot savu atbildību bērna audzināšanā (ka, cik šoreiz saprotu, mazā huligāna māte?), tad ir praktiski neiespējami strādāt ar bērnu, jo mājās viņam potēs vienu un to pašu un bērns kopēs vecākus, pat neapzināti.

Gemini, vai arī cits gadījums "viņš man mājās ideāls, kas te skolā vispār notiek, ka jūs no mana ideālā briesmoni taisat, tā ir provokācija, tūlīt būs Bes Tabu, IKVD, Izglītības Ministrija (un sauc nu visu laukā, kam zina nosaukumus)".

Tu tagad kaut kur par sociālo pedagogu?

Becky, vel studēju un prakses izeju. Nupat izgāju policijā praksi, manis pieminētajā nodaļā, gribēju iegūt savādāku pieredzi. Jo, kad skolotāji un sociālie pedagogi vairs nespēj cīnīties, lieta par bērnu nonāk tieši pie viņiem.

Un, šie gadījumi, kad bērns tik ļoti ietekmē citu bērnu, ir smagi visiem, kas izprot to iespējamās sekas. Šeit izskanēja jautājumi par to, ko darīt. Es te vairs neredzu citu izeju, kā izvērtēt huligāna mammas iespējas rūpēties par savu bērnu (tiešām, atvainojos, ja esmu ko pārpratusi jo sižetu noskatīsos, bet vēlāk), jo, ja viņa kaut cik objektīvi nespēj izvērtēt sava dēla rīcību un vel atļaujas pozicionēt sevi kā pārāku izrunājoties par sava dēla piekautā zēna mammu, tad viņai ir vajadzīgs parādīt ar, ko reāli draud šāda viņas attieksme.
TIkai gadījums ir Jelgavā, kas gan nozīmē mazliet savādāku sistēmu nekā Rīgā, bet nu, ja reāli institūcijas un profesionāļi sasparotos, varbūt tomēr cilvēkam kaut kas aizķertos par sevis kā vecāka lomu sava bērna dzīvē un saskarsmē ar citiem.

Pēc neoficiālām ziņām -

Māte: Evija Ozoliņa;
Tēvs: Ainārs Ozoliņš;
Pats sadists: Ralfs Ozoliņš - nodarbojas ar motosportu, mācās Jaunjelgavas vidusskolā, 5. klasē. Šogad viņš startē kā komandas "Elkšņi— racing team” dalībnieks.

Nezinu, vai pārkāpju kādus noteikumus, bet uzskatu, ka visiem jāzina, kurš bija tas nezvērs

Čemodāns, jā, pārkāp gan pa manam.. Jo, kā zināms, kamēr cilvēks nesaņem tiesneša atzinumu, ka ir vainīgs, viņš ir tikai aizdomās turamais, pat, ja visi pierādīumi ir pret viņu un šādā veidā sanāk, ka pat iespējama apmelošana. (Juristes gan jau labāk zin).

Būtībā, tas, ko vienmēr vajadzētu atcerēties, arī šādos gadījumos, ka bērns ir upuris savu vecāku neaudzināšanai vai šad tad arī slimībai (reizēm bērniem ar agresiju ir hiperaktitāte, uzmanības deficīts un smagākas diagnozes) un ir jācenšas viņam palīdzēt, nevis 12 gados uzstādīt diagnozi - varmāka. Jo reizēm tas, ko bērnam saka "ieaug" viņā (te reizēm manu, ka skolotājas bērnus nesauc vārdos, bet gan - muļķis, kauslis.. citus piemērus neminēšu, bet nu doma skaidra). Jā, bērns piekāva citu bērnu. Jā, tas ir jārisina, bet to jādara tā, lai neiznāk ierakties vel dziļāk bedrē (kas pārsvarā nozīmē, emocijas ieturēt un domat par galveno-ko darīt, lai tas neatkārtotos).