Sveikas! Mana problēma droši vien ir tas, par ko agrāk sapņoju. Jau kādu laiku veidoju attiecības ar vienu vīrieti, viņa nodarbošanās ir profesionāls sportists, kas nozīmē katru dienu treniņi, izbraukumi jeb mājās vairāk nav nekā ir..ok mēs nedzīvojam kopā, tādēļ ne par to gribas pasūdzēties. Lieta tāda, ka viņš dzīvo ārzemēs, bet es dzīvoju LV, tomēr ne Rīgā un sanāk tā, ka kad viņš nav LV man viņš ir pieejamāks, nekā tad, kad viņš ir šeit LV. Es tagad šo rakstu uz emocijām, tādēļ atvainojos, ja ir nesaprotams teksts, bet es īsti nezinu kā sevi nomierināt un sev ieskaidrot, ka tas, ka vienu dienu ir klusums viņa aizņemtības dēļ, nenozīmē ka viņam ir vienalga..kad teicu,ka es jūtos, ka viņam ir vienalga, tad kautkā ieskaidroja, ka viss ir kārtībā, bet tagad atkal ilgāks periods bez normāla kontakta tā man iekšā iestājas panika. Ko jūs darītu manā vietā? jo man pašlaik jau sāk nākt domas, ka tas viss jābeidz, bet tajā pašā laikā šis cilvēks ir kā personība tieši tas, ko es tik ļoti esmu vēlējusies, tai pat laikā man grūti izturēt to, ka nav tās uzmanības tik cik gribētos, pietrūkst to sajūtu, kad zini ka esi mīlēta utt, lai arī cik ļoti draugs visu laiku to neatkārtotu un necenstos, bet ir tā iekšējā trauksme, kas neļauj tās labās emocijas kad viss ok, laist pie sevis, jo liekas, ka tūlīt tāpat man viņu atņems...es tagad rakstu šo visu tiešām no sirds un asarām acīs, jo laikam vajadzēja izlikt kautkur to visu laukā tādēļ vēlreiz atvainojos ja kautkas ir pateikt pārāk nesakarīgi, un ceru, ka varat man kautko ieteikt ko domāt, darīt vai arī kādai ir pieredze ar to un kā tika galā.
P.S. ikdienā man ir ko darīt tādēļ, ikdienas nodarbes atrašana atkrīt :D
6
