Nedaudz no tēmas.. kad biju maziņa, pa vasarām bieži braucu uz laukiem. Un vienā no reizēm redzēju, ka tur mums pie viena koka karājās resnā striķī sakarināti ķieģeļi. Es viņus sāku šūpinat un dauzīt ar spieķi :D Māsa jau teica, ka labāk nevajag (gan jau viņa kaut ko sliktu paredzēja). Pēkšņi, vienā momentā no tiem ķieģeļiem sāka lidot ārā vesels bars ar bitēm vai lapsenēm (es tā domāju). Skrējām abas ar māsu uz mājām. Pa ceļam tāpat mani sadzēla daudzās vietā, bet māsai vispār neviena neiedzēla (laikam sajuta, ka viņa vispar ne pie vainas) :D Kā viss beidzās, neatceros :D laikam biju noģībusi no tiem dzēlieniem. Bet kad pamodos, man ellīgi galva sāpēja. Pēc tam man kāds teica, ka tie bija sirseņi. Užas. ;(