Šis rīts bija drausmīgs :(
Sataisījusies, jau uzvilkusi kurpes, dzirdu zvanu pie durvīm. Skatos monitorā, kaut kāda sapīrsingota meitene/sieviete stāv. Es pie durvīm un prasu "kas tur ir?". Klusums. Es prasu vēlreiz un vēlreiz. Joprojām klusums. Nolēmu, ka durvis vaļā nevēršu. Bet viņa stāvēja un nonstopā zvanīja. Kādas 15 minūtes. Viņa taču zina, ka es mājās. Bāc, man dūša papēžos, darbu jau kavēju, bet no dzīvokļa iziet arī nevaru. Man galvā simtiem domas - ja nu viņa tur nav viena, kā attaisīšu durvis tur uzradīsies bariņš, sados man pa ķobi un miers, bet, ja nu viņa tikai kontrolē, kurš ir mājās un, kura nav. Ko vispār no manis vajag kaut kādai panku meičai? Gaidīju, gaidīju, beigās pa logu redzēju, ka kaimiņš ienāk kāpņu telpā un fiksi gāju ārā no dzīvokļa, lai nebūtu pilnīgi viena. Tagad sēžu un domāju, ko tas viss nozīmēja. Tfu, cik pretīga sajūta!
Un piedevām tam visam - vakar kaķis sadīrāja manu jauno jaku, kas ne reizes nebija uzvilkta :/