Draugi - vīrieši/sievietes

Agraak nedaudz vairaak bija viirieshkaartas draugu nekaa sievieshkaartas, ar kuriem mani vienoja kopiigie hobiji, bet ar laiku es appreceejos, vinji appreceejaas un taas draudziibas leenaam izpleeneeja, jo sievas bija greizsirdiigas vai arii vienkaarshi jauno pienaakumu deelj pavisam maz laika atlika ko veltiit aarpus gjimenes.

Ar vīriešiem, noteikti, patīk labāk kontaktēties un parunāties. Ar meitenēm - nezinu, man laikam nav uzticības viņām, tapēc arī lai man nav sirdsdraudzenes, bet zinu, ka lietas, kas visiem nav jāzin ar kādreiz neuzzinās.

Ar puišiem labāks kontakts, nekā ar meitenēm.

Man liekas, ka starp vīrieti un sievieti nevar būt patiesa draudzība. Jā, komunicēt ir forši. Bet komunikācijā starp vīrieti un sievieti vienmēr būs flirts. Man ir draugi vīrieši, bet mūsu komunikācijas stilā vienmēr ir nu kaut druska, bet flirts.
Tā kā sirdsdraugi var būt sievietes. Bet ne jau tādas, kas klačojas par lupatām un kosmētiku un kopā uz klubiem it. Tikai tādas, ar kurām saista vienas garīgās vērtības

Ar puišiem man ir grūti būt draugiem, jo viņi visi grib ko vairāk ar mani. Tad jau laikam tomēr meitenes.

Man 50/50,gan puiši,gan meitenes.

Man šķiet, ka sievietēm lielākoties vienmēr labāk patiks vīriešu kompānijas. Esmu tai skaitā. Bērnībā man bija daudz draudzeņu, visu laiku strīdējāmies, nerunājām, salīgām, nedraudzējāmies-draudzējāmies utt. ;D Pusaudžu gados sapratu, ka meitenēm tas pats vēl aizvien ir aktuāli (turklāt man neinteresēja sarunas par kosmētiku vai modi) un tā kā biju tāda puiciska diezgan, pieslēdzos draudzībām ar puišiem. Tas gan bieži beidzās ar salauztu sirdi puišiem, jo viņi nespēja nesaskatīt tur reizēm neko vairāk.
Tagad profesionālu apsvērumu dēļ protu un mēdzu uzreiz skenēt cilvēka būtību, ne viņu pēc dzimuma un tad nu esmu atvērta cilvēkam kā tādām, bet arī to aizvien vīrieši pārprot, tādēļ esmu piesardzīgāka.

Man sanāk, ka es tik ar meitenēm draudzējos :)
Savu draudzeņu draugus un vīrus, ar kuriem esam vienā kompānijā jau varētu uzskatīt par draugiem, bet tādas atsevišķi pastāvošas, ilgstošas draugu attiecības ar vīriešiem man nekad nav bijušas.

50/50

Par draudzenēm, protams, viss skaidrs, bet tādi vīriešu tipa draugi- man ir tikai no mīļotā vīrieša puses. Arī pirms attiecībām vīrieši, kurus gribēju uzskatīt par vienkāršiem draugiem, beigās tomēr gribēja no manis ko vairāk nekā tikai parastu draudzību.

Manam vīrietim gan ir parastas draudzenes ar kurām viņš jau kopš bērnības komunicē, bet arī sākoties attiecībām, viņi tiekas samērā reti. Man pret šīm meitenēm iebildumu nav, laika gaitā arī esam iedraudzējušās :)

Esmu par to, ka mans labākais draugs ir mans brālis un mans draugs. Pārējos puišus es uztveru kā labus draugus, bet ne kā sirdsdraugus, lai nebūtu salauzto siržu serenādes, nekādu pārpratumu, greizsirdību utt. Man ir ļoti daudz labu draudzeņu.

Sirdsdraudzenes man ir meitenes, bet ir arī vairāki labi draugi puiši. :) Bet tā kopumā ņemot, man vīriešu kompānijā noteikti patīk uzturēties labāk nekā meiteņu (izņēmums tuvākās draudzenes).

Patīk draudzēties ar puišiem, bet vairāk puišu draugu bija studiju laikos ne tagad.

Bez savām labākajām draudzenēm-meitenēm nu nekādi gan nevarētu, jo ar puišiem nevar tomēr klačoties par riktīgām sieviešlietām. :)

Mīļotā sieviete agrāk vai vēlāk ieņem manas dzīves "labākā drauga" statusu .. bez tā attiecības nav iespējamas. Ir daži vīriešu kārtas pārstāvji, ar kuriem ir kopīga atpūta un sporta aktivitātes, uz kuriem vienmēr var paļauties vīru štellēs un padomā, tomēr runāt par privāto dzīvi un jūtu pasauli vienmēr izvēlos ar sievieti. (vīrieši par tādām tēmām vienkārši nerunā savā starpā, vismaz ne manā kompānijā).
Pašam kontaktēties labāk padodas ar sievietēm. Man ir sieviešu kārtas bērnības draudzene, ar kuru nav bijuši nekādi "pārpratumi" intīmā ziņā, jo kopā esam spēlējušies smilškastē un līdzās izauguši. Es mierīgi spēju uztvert sievieti kā cilvēku .. nulle problēmu, tomēr, tiklīdz esmu attiecībās, tā sieviešu kārtas draugiem sanāk pievērst mazāk uzmanības, un viņas dabiskā ceļā nozūd. Tas arī ir tāpēc, ka nevēlos lieki proocēt savu attiecīgā brīža meiteni, lai neizraisītu viņā greizsirdību.

Ar meitenēm draudzējos. Studiju laikos man bija pilns ar draugiem-puišiem, bet laikam vajadzēja mazliet pieaugt, lai saprastu, ka "tīra" draudzība ar vīrieti tikpat kā nav iespējama. Vienmēr tas būs viegls flirts, kaut kādas divdomības un agrāk vai vēlāk viena no pusēm sāks gribēt kaut ko vairāk.

Var būt draugi, ja vīrietis ir gejs un/vai sieviete ir nesmuka.

Tikai ar meitenēm draudzējos, protams, ir arī paziņas vīrieši, bet nebūs tā, ka viņiem zvanīšu un klačošos par kaut ko :D

Draudzējos ar meitenēm. Bija draugs man puisis sen, sen. Un tad viens vakars ar kopīgu iedzeršanu beidzās ar maigošanos gultā (sekss nebija).

Tie, kuri grib draudzēties, grib arī seksu. Tie, kuri negrib seksu, negrib arī draudzēties. :) Tātad atliek draudzēties ar sievietēm un problēmu mazāk. :)

Lielākoties draudzējos ar meitenēm. Taču, ir vairāki forši čaļi kā paziņas.