Kā bija jums?

Neizjutu uztraukumu pirms eksāmeniem... Vispār - grūti pateikt, vai ir tāas situācijas, pirms kurā jūtu uztraukumu. Jā - dzemdības. :D Tur man palīdzēja doma, ka tas ir neizbēgams, nepatīkams process, kas drīz beigsies. :D

Ance Es pat īsti nezinu kādēļ man tā ir, vienmēr rokas trīc, galvā dumjas domas,jā. ;D

Es nekad nesapratīšu kāpēc cilvēki streso par lietām kuras viņus nenogalina... Ja vien neesmu dzīvības briesmās man īpaši stresiņš par neko tādu nav... jā agrāk arī es stresoju pirms eksāmeniem, darba pārrunām utt... tagad esmu sapratusi, ka nav jēgas bojāt neatjaunojamās nervu šūnas... eksāmenu nenolikšana mani nenogalinās var jau iet un likt vēl... un tas ka stresosi atzīmi nepaaugstinās... nu tad kur pamats satraukumam?

Es netieku galā. Daru un viss - ar visu uztraukumu. Ja ir, tad ir. Ja nav - lieliski!

Roxy tev jau taisnība ir. Es vienmēr cenšos par to nedomāt, un tad viss ir labi, bet pienāk brīdis, piemēram, 5.minūtes pirms kāda eksāmena- viss, rokas trīc un uztraukums ir.

Anne kad nav, tad tas tiešām ir lielisksi. :)

Man gan reizēm pārņem neliels stress par eksāmeniem, aizstāvēšanu un kaut vai darba jautājumiem. Bet ļoti veiksmīgi tieku ar to galā, jo uzskatu, kā jau meitenes minēja - nav mirstamā kaite, kaut kas noies greizi, izlabošu, tikšu ar to galā.. lai tiktu galā ar stresu, jāstrādā ar sevi psiholoģiski :)

Pirms pamatskolas un vidusskolas eksāmeniem man nekādu uztraukumu nebija. Arī speciāli neko nezubrīju pēdējā brīdī. Gāju ar domu - ko zinu, to rakstīšu, ko nezinu, to nav arī jēgas iezubrīt uz pāris stundām. Tiešām neredzu jēgu šajā gadījumā uztraukties un stresot par kaut ko, ja visus šos gadus skolā esi mācījies, nevis tikai atsēdējis.
Citkārt, ja ir kāds notikums, par ko man ir šausmīgs satraukums, ka pilnīgi rokas trīc un liekas, ka noģībšu (tā mēdz būt man, ja pārāk satraucos), tad vai nu iedzeru pavisam nedaudz, vai uzpīpēju un nomierinos, vai iegriežu rokā. Atkarīgs no situācijas un apstākļiem. Bet visi mani paradumi ir kaitīgi. :(

neizjūtu, reti,jo saprotu,ja mācījos galvā būs zināšanas, ja nemācījos attiecīgs rezultāts būs.

Eksāmenus kārtojot vienmēr iestājas tāds apdullinoši eiforisks stāvoklis. Reāli sāku apzināties situāciju tikai pēc tam, kad viss ir aiz muguras. Pirms eksāmeniem cenšos netrakot, drudžaini nemācīties. Labāk nododos kādai relaksējošai nodarbei (matu krāsošana :D), lai novirzītu domas.

aloe jā, nu centīšos sevi savākt rokās :)

deina citiem tas tiešām palīdz, bet es gan neko tādu nedarīšu

vaboleens jā, skolotājas mums arī saka,ka nokārto visi,kas mācas, ka nav ko satraukties. Borēšu vislaik šito galvā :D

domā par to tā, ka eksāmeni vēl nav pasaules gals. ja esi mācījusies un neesi visu gadu mājās gulējusi, tad nemaz tik traki tev neies. protams, būs uztraukums, mums visiem tāds bija, bet labāk centies sevi tagad tā nenoslogot un centies izvēdināt galvu, lai tev mazinās saspringtums, savādāk tiešām nevarēsi padomāt un sarakstīsi muļķības.

blairrrr daudziem liekas stulbi, bet man gan liekas noderīgi arī palasīt tādas grāmatas kā stresa menedžments. Var kaut ko iemācīties :)

Lust For Life paldies par ieteikumu, laikam tiešām jāsāk darīt kaut kas tāds. ;d

Sany Liels paldies! :)

aloe Man patiesībā bija tāda doma, jo man mamma tāda tipa grāmatas lasa. Paldies par ieteikumu :)

Es parasti sev uzdevu jautājumu... un kas nu tāds šausmīgs notiks, ja nenokārtošu? Izsecināju, ka gabals no tā nenokritīs un ar nedaudz mierīgāku sirdi gatavojos :)

BET... Tev es iesaku pārmaiņus pēc arī pagatavoties nevis sēdēt cosmo :)

Es vienmēr sev uzdodu jautājumu - vai es šajā brīdī varu ko mainīt?
Parasti jau nevaru, dažas dziļas ieelpas un nomierinos, jo nav vērts satraukties par to, ko nevari mainīt, visbiežāk tas attiecas uz darbu. :)