zuzannnna, tās māmiņas, kuras dzīvo pa māju ar bērnu un neko citu nedara - nu pašas vainīgas, ko lai citu saka. Man bērns nekad nav bijis traucēklis, lai tiktos ar draugiem, ceļotu, ietu uz kafejnīcām, restorāniem. Esmu sakopta, ar dzīvi apmierināta un vakaros, kad pirms gulētiešānas mana meitiņa man pasaka: "Mammīt, es tevi mīlu šitik daudz, līdz debesīm un atpakaļ", no laimes izkust var.
Un celšanos naktī iesākumā, pamperu mainīsanas, barošanas, iešanu ārā pastaigāties, uz spēļu laukumiem, rotaļāšanos mājās, pasaku lasīšanu - tās visas es uzskatu par pašsaprotamām, organiskām lietām, nevis savas dzīves veltīšanu un norakstīšanu. Vienīgā lieta, kas mainījusies, es vairs nevaru spontāni vakarā aiziet uz kino, piemēram vai aizskriet līdz solārijam, kad iegribās, bet tās viennozīmīgi nav lietas, kuru dēļ es uzskatītu, ka bērns ir traucēklis :) Un atbildot uz jautājumu, jā, vīrietis ļoti palīdz, daudz pasāk arī bērnu divatā, tā kā laiks "pašai priekš sevis" ir pietiekoši.