Veģetatīvā distonija

man arī jau vairākus gadus ir VD, bet šo gadu laikā tikai kādas 3 reizes ir bijušas pankas lēkmes. ārste man ieteica vienmēr turēt somiņā tos pilinus sirdij, ko parasti lieto cilvēki gados. nosaukumu tā uz sitiena nepateikšu. ja sākas panikas lēkme, tad fiksi jāiedzer kādi 30gr un pēc pāris minūtēm jau viss ir kārtībā.

validolu? :D

Korvalols :)
Validols ir ripiņas :)

Starp citu, vienmēr esmu gribējusi lai man būtu draudzene kurai arī ir VD. Varbūt kāda grib sakomunicēt?

es vienmēr esmu gribējusi sakomunicēt ar cilvēku kam ir depresija, bet kas gluži nav gultā čīkstētājs pa dzīvi

man ir šitādi

ne astma nav, sodien biju pie pneimanologes, spirografijas raditaji ir norma.

VD ir vienkārši dēmoni galvā un viss.

Nu labi varbūt ne tikai galvā. Bet nu kādreiz tač nekā tāda nebija. Liekas ka tā tomēr nav slimība!

Spīdumiņš, 3 reizes ir ļoti reti, bet tad stipras?
Jo man ir arī vai nu biežas un vājas, vai stipras un retas. Nu jau retas un vājākas :D

Man ir paaugstinats TSH hormons, vrb no taa ir tas elpas trukums nejau no Vegetativas distonijas. Ko tas vsp nozime? Gruti tgd spriest, pie arsta ar tik 27 tgd var tikt :(

Man visi VD simptomi sākās, kad biju iepriekšējās attiecībās. Attiecības bija nenormāli smagas, dusmu lēkmes, greizsirdības scēnas u.t.t no drauga puse. Vai šādas gadiem ilgas attiecības var ieteikmēt VD? Mani simptomi ir (elpas trūkums, bieža raudulība, bailes no visa un par visiem un jā, galva sāp nepātraukti), nezinu varbūt ir jāgriežas pie kāda neirologa, psihologa?

Es tiesi tadas pasas piedzivoju attiecibas 2 gadus, stridi katru nedelu, dusmu lekmes, psihosana, smagi gaja, pedejo gadu jau mazak stridamies un esam vel aizvien kopa ar 3 menesus mazo meitinju :) Domaju ka del taa ka stridejamies taa man pamazam vd sakas - jutu ka agrak pamazam truka elpa uz vakariem, lidz vienam tragiskam notikumam man sakas pirma PL.

Zinu ka šī tēma vairs nav svaiga, bet ja kādam vēl noder.
Pēc smaga smadzeņu satricinājuma, biju nemitīgā stresā, pat visniecīgākā lieta noveda pie panikas lēkmes. Tad man neirologs pateica ka man ir veģetatīvā distonija, uzradās arī epilepsija. Nezinu vai epilepsija ietekmē VD.
Kad ārstam teicu ka nekādi nevaru tikt vaļā no panikas lēkmēm un lieliem stresiem, tad viņa man izrakstīja stipras zāles (nevajadzētu lietot kaut kādas "man liekas ka līdzēs" zāles, bet ārsta izrakstītas), kuras lieto tieši panikas lēkmēm, lai viņas apslāpētu, un ieteica aiziet pie psihoterapeita (psihologs ir kā draugs, bet psihoterapeits meklē dziļus iemeslus). Tad nu pāris reizes aizgāju pie psihoterapeita un panikas lēkmes pazuda, tās izrakstītās zāles vēl joprojām stāv plauktā neskartas.
Susuriņ Vislabāk panikas lēkmēm palīdz atbalsts, piekrīti visam ko cilvēks saka, lai nesatrauktu vairāk un noteikti vajag iedot ūdensglāzi.
No pēdējās panikas lēkmes ir pagājis jau vairāk kā gads.
Bet tā kā stresu nevarēju pilnīgi izslēgt no savas dzīve, tad tā dēļ ir uzradušās visādas citas problēmas sakarā ar VD.
Protams, pazuda panikas lēkmes, bet trauksmes sajūta vēl aizvien ir.

Diemžēl man ir VD. Nesen biju ārstēties slimnīcā un pie problēmas manas ārsts atklāja šo slimību. Pēdejā laikā netieku galā ir ļoti smagi. Liekās, ka visādas vainas ir, esmu kaudzi naudas atdēvusi uz visādām pārbaudēm....

Joanna Atrodi kādu aizraušanos, kaut ko kas tev nomierina. Pie psihoterapeita esi bijusi?

Dieviete,
Paldies tev! Neesmu bijusi pie psihoterapeita. Domāju iet, jo nezinu no kā tas viss ir sācies.
Būs jāiet, lai nav jācieš tuviniekiem.

Bet reāli kā es vari otram palīdzēt ja viņām sākas panikas lēkme?

Īsti nezinu vai tā ir panikas lēkme, ko esmu agrāk pāris reizes piedzīvojusi vai varbūt vienkārši krasas asinspieda maiņas, kad ejot pa ielu ne no kā pēkšņi ir pirmsģībiena sajūta, liekas ka sirds apstājas un saceļas trauksme, jo nespēju tur neko izdarīt, bet pēc minūtes tas ir cauri. Man liekas, ka tieši tajā brīdī cilvēks no malas palīdzēt var tā, kā vienīgi kaut kur apsēdināt vai pieturēt, lai man kāds drošs balsts un attiecīgi panika mazāka. Pašai par laimi abas reizes bija puisis klāt, kam iesēsties klēpī uz soliņa.
Bet ir vienkārši jāiet pie ārstiem, lai tādas lietas nenotiktu turpmāk vai vismaz minimāli :)

Vai šādas gadiem ilgas attiecības var ieteikmēt VD?

redblack, nezinu vai saistīts ar VD, bet pēc vienām traumējošām attiecībām man katra diena bija reibonī vairākus mēnešus. Neko ārsti neatrada, tik vien kā mazliet pazeminātu asinspiedienu. Pēc gada, kad to puisi ieraudzīju uz ielas, tad arī pēkšņi parādījās tas reibonis uz vairākām stundām.

Joanna
Tikai neaizmirsti ka tev ir jāstrādā arī ar sevi. Es esmu iemācījusies apmuļķot 60% stresus (40% stresi ir nez no kurienes parādījušies).
Parasti sev (klusu domās, bet var arī pie spoguļa skaļi) jautāju:
Kāpēc man no tā ir stress/bailes? Vai tas tiešām ir tik briesmīgi? Kas mainītos, ja tas nebūtu? utml. Kamēr atbildu uz šiem jautājumiem, tikmēr jau stress ir beidzies. Citreiz vienkārši mēģinu izslēgt domāšanu, tas ir grūti, bet reizēm līdz.
Vajadzētu arī pateikt tuviniekiem, lai viņi ir saprotoši, pasaki ka tev stress nāk par sliktu.
Vēlu veselības uzlabošanos, jo zinu cik tas ir slikti.

P.S. Mēģini visā atrast kaut ko labu, tas arī palīdz.

Man ari ir VD, pastavigi mokos ar elpas trukumiem un trauksmem, par laimi PL man parsvara vairs nav. Dzeru flaunxolu un gaidu pirmo viziti pie psihoterapeita :)