Tām, kurām tuvojas finišs studijās ;)

Man tik maģistra darbs jāraksta :) kas jau ir gandrīz pabeigts - tikai dokumentārās lapas jāieliek un jāgaida darba vadītāja rezumē. Sāku visu ļoti laicīgi darīt, jo zināju, ka pavasaris sakāps galvā :D
Bet agrāk,kad bija sesija, tad piespiedu sevi mācīties, jo gribēju palikt budžetā un man studijas vienmēr ir bijušas ļoti svarīgas :)

Man vairs nav, bet šad tad ienākj prātā domas par otru maģistru :D

Diplomdarbs man ar ir gandrīz pabeigts, tik jāveic darba vadītāja ieteiktie labojumi :) Neapskaužu tās, kurām darbs vēl tik iesākts :D

Ai, pateikšu pa skarbo:
Beidziet čīkstēt. Tas ir tikai viens no jūsus dzīves darbiņiem, kas jāpabeidz līdz galam.
Tālāk sekos darba dzīve DAAAUDZU gadu garumā, kur ne reizi vien vienkārši būs jādara tas, kas jādara. Ja škrobosies par motivācijas trūkumu, ierūsēšanu un lielisko laiku aiz loga katrreiz, kad tas pienāks, dzīvesprieks ātri vien izplēnēs un nāksies kulties pa dzīvi kā nelaimes čupai.

Neviens jau nečīkst par smago dzīvi, drīzāk pati pasmejos par savu kūtrumu, tā ka līdz nelaimes čupai man tālu ;)

Man laikam ir paveicies - mācos tiešām gandrīz tikai sesiju laikā, ja jāraksta kāds kursa darbs - vienmēr atlieku uz pēdējām dienām, bet nu tad arī saņemos un uzrakstu. Pirms eksāmeniem arī nav tā, ka dikti traki mācos - sasaistu visu ar loģiku, šo to iemācos no galvas, pārējo vairākas reizes pārlasu un kaut kas jau prātā paliek :)

man laba motivācija ir, ja nenodošu laikā, jāmaksā pāri 100 ls.

Augstākā izglītība jau nav obligāta. Pat nezinu, kādu motivāciju tev vajag - nav spiesta lieta, ko darīt. Ārā vispār ir apmācies, ej vien mācies.

Persephon, man nervu sistēma neļautu atlikt uz pēdējo brīdi :D Pat tagad dažreiz mostos un eju gulēt ar domu, kas vēl jāizdara, kas jāpapildina, varbūt tas jāraksta citādāk.. :D
Man eksāmeniem nesanāk nemācīties no galvas, jo ir tādi jautājumi, kuri ir tīrā teorija, maz loģikas, piedevām, ir tādi pasniedzēji, kuri nepieļauj atbildi ar saviem vārdiem, kuriem tā arī vajag- lai students zina grāmatu no galvas.

Donata, tā ir laba motivācija :D Bet man pēdējais gads, nav vairs pat iespējas neko atlikt vai maksāt. Tā arī laikam man ir tā motivācija, tagad arī piesēdos un laboju darbu :)

_paris- pie manis spīd saulīte :P Bet nu jau sarodas mākoņi.

Nu tad es parasti iedomājies tā, ka jānoliek vēl tas un tas, jāiemācās/jāuzraksta tas un tas un viss! Vēl jo vairāk tev - ja pēdējais gads :)

Es vienkārši laikam mācos to, kur visvairāk uz izpratni, lai gan netrūkst teorijas, bet man vienmēr bijis tā, ka neveltot nenormālas pūles, viss sanāk diezgan ok, un ja vēl pamācos, tad vispār - teicami! :D :)

Pagājušajā semestrī pasniedzēja teica, ka jau lai septembrī sākam rakstīt kursa darbu, citādāk nepagūsim/nebūs labi uzrakstīts, bet ko es? Protams, īsi pirms Ziemassvētkiem sāku tikai meklēt informāciju un tad divas dienas mājās pasēžot visu uzrakstīju. Beigās pasniedzēja vēl paslavēja, ka esmu tiešām daudz laika tam veltījusi un varu būt kā paraugs, kā jāraksta kursa darbi :) Man iekšā bija tāds hahahhh :D

Persephon, tev laikam vai nu kaut kāds studentu veiksmes dievs blakus stāv, vai arī super gaiša galva :D
Bet tas, ka tiem, kuri haļavu laiž, beigās ir labāki rezultāti kā tiem uzcītīgajiem, ir pierādījies arī man ;D visu laiku neesmu bijusi tik centīga un vienalga grābu labākas atzīmes kā tie, kuri kārtīgi apmeklēja lekcijas un darīja visu, kas jādara :D

Es jau nodevu darbu, motivācija man bija, jo es par augstskolu maksāju un gribu/vajag to diplomu, tur vai plīst, un laukā visas šīs dienas bija karstums, varēju iet sauļoties, bet nē, laikapstākļi neietekmē to, ka man ir mērķis uz kuru jāiet. Darbs prasīja laiku, un arī sēdēju un rakstīju, pēdējās 2 nedēļas katru dienu no rīta līdz vakaram, cik labi, nezinu, bet ceru, ka ir 4 vērts :D
Takā jo agrāk sāksi, jo vieglāk būs :)

Gurri, malacis esi ;) Es gan atzīšos, ka vakar sēdēju saulītē un cepu šašliku :D

MojoJojo, nav jau tā, ka no 8 līdz 10 vakarā rakstīju, ar draugu ar vakarā izgājām pavakariņot, pastaigās, un tad kad bija garās brīvdienas liela rakstīšana nesanāca, bet nu darba dienās godam rakstīju, braucu uz skolu un sēdēju bibliotēkā, nezinu kādas ir citas bibliotēkas, bet manā skolā super :) un zona kur viss kluss :)

*no 8 rītā līdz 10 vakarā :)

Nja, es sēžu mājās, kur miera gandrīz nav, jo neeksistē jau tikai mācības- jāgatavo ēst, jāmazgā trauki, jāsakopj māja utt. Piedevām vēl ir kucēns, kurš guļ blakus un košļā kāju :D

Vairumam jau neeksistē tikai mācības, man kursabiedrenei ir arī mazs bērniņš un darbs, vispār viņas priekšā cepuri nost :) Bet jo vairāk cilvēkam uzkrauts, jo vairāk viņš var panest :)

Es jau 2 nedēļas nezinu kur likties, jo bakalaura darbs ir pabeigts, bet neesmu pieradusi, ka nekas nav jādara. Joprojām zemapziņā ir tā trauksmes sajūta "rakstīt, rakstīt, rakstīt, laiks iet!!!!" :D Palikuši 4 eksāmeni, bet tiem īsti nemaz nav jāgatavojas.
It kā nemaz tik laicīgi nesāku, bet mēneša laikā katru dienu/visu dienu rakstot tas ir izdevies bez lieka stresa, bet tas ir man - bezdarbniecei. :D Apbrīnoju cilvēkus, kas paspēj strādāt, sportot, izklaidēties un vēl bakalaura darbu mierīgā garā uzrakstīt. Man tas būtu caur lielu čīkstēšanu un negulētām naktīm.

nezinu. es kaut kā +- visu saplānoju, jo riebjas tā sajūta, ka uz kakla kaut kas ir. jo ātrāk visu izdaru, jo labāk. :D