Tieši pret ģimeni neko TĀDU manuprāt neesmu izdarījusi. Pāris reizes kaut kāda stulbuma pēc sanāca tā, ka nepasveicināju viņus. Un pēc pēdējās tādas reizes mēs pašķīrāmies un viņa mamma ar māsu esot pateikušas, ka neesmu viņam piemērota.
Pret puisi gan es tiešām slikti esmu rīkojusies, ļoti neapdomīgi, visādi brīnumi ir izstrādāti. Bet viņš nav teicis, ka vairs nevēlas mani redzēt, pēdējo reizi šķīrāmies diezgan mierīgi. Viņš teica, ka tas esot labākais risinājums, un ja vēl problēmas būtu tikai starp mums, bet arī ar viņa ģimeni esmu visu sačakarējusi. Tāpēc es nolēmu, ka ja vēlos vēl ko labot, tad jāsāk ir tieši ar viņa ģimeni. Nu ja ne, tad ne, vismaz zināšu, ka esmu izdarījusi visu iespējamo, lai glābtu mūsu attiecības. Kā saka, labāk nožēlot izdarīto, nekā neizdarīto.
Kaut tik nesāktos tas negaiss! Pēc kādas pusotras stundas taisos braukt, nezinu īsti cikos viņa mamma no darba mājās, jācer, ka būs. Pats gan es ceru, ka viņš tur nebūs. Ar viņu jau vēlāk tāpat tikšos.