Interesants veids kā uzaicināt uz randiņu

Marilyn, un ar ko viss beidzās?

Puisis autobusā smaidīja, meta ar acīm. Nu, neko, pasmaidīju pretī un turpināju klausīties mūziku.
Vakarā dr.lv saņēmu vēstuli - atradis mani, izlasot vārdu uzvārdu no e-talona :) lika man pasmaidīt.

Neons, man nākamajā dienā bija jālido prom. Un viņš nebija ne draugos, ne facebookā, mums bija tikai telefona numuri, apmainijāmies ar epastiem. Čatojām kādu laiku. Es viņu satiku pēc 2 gadiem. 10 gadus attiecībās un audzina meitiņu vīrietis.

Mani apdrošināšanas brokeris bija ievērojis un pēc mašīnas Nr atradis :D

Mani nepazīstams džeks no Liepājas atrada dr.lv tikai zinot vārdu. Man nav rets vārds.
Nav baigi romantiski, bet jauki gan.

aloe
ewy_ewy

un ko tālāk ?

Manas draudzenes mazais brālis (18) bija Pienā, bet bez naudas. Ta nu viņš sadomāja nopelnīt. Ejot pa klubu, satika kādu čali, kuram piedāvāja iepazīšanos ar meiteni pie bāra, bet par maksu. Čalis pagrāba kabatā sauju ar naudu. Iedod draudzenes brālim. Brālis šo to esot par mani izstāstījis, pieved, iepazīstina. Es ar to čali drusku aprunājos un atšuvu.
Tad čalis vēlreiz brāli uzmeklējis, nu jau ar interesi. Esot pagrābis vēl naudu kabatā un iedevis sīkajam, lai vēl kko pastāsta par mani. Tad gājis otrreiz "kaujā". Es ar viņu atkal parunājos, padejojām, kaut ko tur vēl. Bet nu neko. Kaut kā laikam otrreiz atšuvu.

Nākamajā dienā man pastāstīja, ka draudzenes brālis uz šo joku nopelnījis kādus 9-12Ls. Uzrakstīju čalim tviterī "oho, nezināju, ka esmu tik interesanta personība, ka par iepazīšanos ar mani pat ir vērts maksāt". Sākām flirtēt, satikāmies, nodraudzējāmies un nodzīvojām kopā kādus 10 mēnešus un tad man viņš vairs nelikās īstais. Tas bija 3 gadus atpakaļ.

Marilyn pateicu, ka ļoti jauki no viņa puses, bet esmu attiecībās :)

Man bija ļoti interesants tips- teiksim tā- pavisam ne manā gaumē- tik pat interesants kā iepazīšanās veids vai pat vēl interesantāks:D:D:D tāpēc pieklājīgi pačatojām un ar to arī viss beidzās:D

Kad mācijos vidusskolā, bija kāds ļoti izskatīgs puisis no klases, kurš katru reizi kad skatījās uz mani, tā viegli smaidīja un pēc viņa skatiena varēja saprast , ka patīku viņam, tikai mani viņš nekur neaicināja....un tā viņš mani mocīja gandrīz gadu, līdz beidzot nolēmu grožus ņemt savās rokās-uzaicināju viņu uz picu, viņš piekrita un tad man atzinās, ka viņam bija licies, ka es pirmā izrādu savas simpātijas, jo esot pirmā sākusi viņu tā vērot un koķetēt un ka viņam esot bijis bail mani aicināt, jo mazums es vel atteikšu:)
nav nekas tāds ļoti aizraujošs, bet man ļoti patīk to atcerēties:)

Pāris gadus atpakaļ sēdēju ar draudzenēm bārā,dzērām kokčikus.Man oficiante pienesa šampīša pudeli,bet es teicu,ka to nepasūtīju.Beigās izrādījās,ka kaut kāds vīrietis bija mani ievērojis un palūdzis lai oficiante uz viņa rēķina aiznes mums šampīti un pie šampīša bija zīmīte ar vēlmi iepazīties.Sīkums,bet smaidīt gribās to atceroties.

Šķiet, dīvainākais bijis - staigāju pa Alfu, pienāca man klāt puisis un palūdza, vai es varu viņu nofotografēt (fonā bija H&M plakāts ar kaut kādām 3 modelēm). Tālāk, protams, iesāka sarunu, jautāja, vai es kur steidzos u.tt.

mani klienti mēdz atrast pēc darba numura, zvanās, sūta sms, puķes sūta, kad teicu,ka mācos, tad man viens zināms žurnālists grāmatu atsūtīja :D


bet pats labākais bija satikties vienā darba pasākumā, pēc tam ieradās darbā, prasīja vizītkarti, nedevu, prasīja lai parādu tiesības,nerādīju, tad sameklēja mani draugos.

šampanieša glāzes un gardumi klubos ir bijuši daudz.

bet tā pa lielam, laikam nekas tāds, ar sabiedrisko transportu man nesanāk braukāt, tad vienīgā jautrība ir darbā.
parkā vai uz ielas bieži nāk klāt, ar manu suni iepazīstas :D