Jā, mazpilsēta līdz ar savu mieru un klusumu tiešām nes līdz šo "visi viens otru pazīst" sērgu, visi viens par otru zina visu, jo vienkārši cilvēku ir maz un tas informācijas aprites loks ir daaaaaaaudz mazāks.
Un, lai kā gribētu, tik tiešām nav iespējams nezināt, kas notiek, ja vien vispār neizej no māja sun nesatiecies ne ar vienu, tā ir, es pati dzīvoju mazpilsētā, un tur nekāda jautāšana par neteikšanu nesanāk.
Ko tev iesaku? Mazāk kontaktējies ar viņam tuviem cilvēkiem, sāc meklēt kontaktus tur, kur mācies, būs ar ko sevi nodarbināt. Un šitā noslēgšanās- man viss tur riebjas, gribu citur, ir pilnīgi un galīgi stulba. Iemācies dzīvot tajos apstākļos, kādi tev ir un paņemt no tiem visu vērtīgāko! Kad pašķiries no puiša, ir pienācis īstais laiks domāt par sevi un savu izaugsmi, jo tad tu 100% uzmanības vari veltīt sev, tev nav tā jādala!
Tā šķiršanās ir jāizsāp un nevajag ārdīties, tagad skriet nezin kur tikai tāpēc, ka beidzot tev ir brīvība. Skaties, ka nepazaudē to, kas tev jau ir.