Laba mamma

Kā mana.

Laba mamma ir tāda,kas nav kā mamma. Kā draudzene ar mammas piesitienu. manējā ir tāda.. + vēl PSRS laiki klāt :D

Mīloša, saprotoša, gādīga. Tāda, ar kuru var izrunāties par visu, uzticas saviem bērniem, mēdz būt stinga un tajā pašā laikā mīļa. Tāda, par kuru iedomājoties brīdī, kad tiek savārītas ziepes, nav jādomā, ka tikai viņa neuzzinātu, bet gan zini, ka palīdzēs. :)

Mīloša, pacietīga un atvērtu prātu.

up :)

tāda kāda ir mana mamma - lieliska, mīloša utt :)

Mammai jābūt kā labai draudzenei, saprotošai.

Man drīzāk nāk prātā, kādai nevajadzētu būt mammai. :D Tā kā izvelkot no visa negatīvā es teiktu, ka laba mamma ir tāda, pie kuras bērnībā, pusaudžu gados nav bail pieiet ar savām problēmām un izstāstīt tās, nav bail no nosodījuma, noraidījuma. Kura ir atvērta parunāt par dažādām tēmām kā ar draudzeni, neuzspiežot savu viedokli, kā sev līdzvērtīgu cilvēku, nevis bērnu. Kura nevis prasītu cieņu tāpēc, ka ir māte, bet tāpēc, ka viņa ar savu rīcību to ir nopelnījusi. Kura samērīgos daudzumos vai ar gudriem nosacījumiem ļaus realizēt trakās pusaudžu iegribas. Kura rūpēsies un mīlēs saprātīgos daudzumos, iemācot bērnam arī patstāvību un vēlāk neliks nekādus šķēršļus tam, lai bērns patstāvīgi sāk dzīvot. Laba mamma man saistās arī ar mūsdienīgumu, pacietīgu attieksmi, pozitīvu attieksmi pret dzīvi.

mamma nekad nenosodīs, mamma vienmēr sapratīs, mamma vienmēr būs blakus, kad tas vajadzīgs.
Tāda, kā manējā, mēs pat kopā uz diseni varam aiziet, vīnu padzert, papļāpāt tāpat par neko :)

Tāda, kurai vienkārši tāpat gribas piezvanīt un pastāstīt, kā man iet. :)

noteikti ne tāda,kāda ir man :D

Tāda, kas ir “savējā” un ar kuru var uzturēt tādas foršas draudzeņu attiecības, bet tajā pašā laikā ir iemācījusi sevi cienīt un ieklausīties :)

Prieks par visām, kam foršas mammas, es zinu, ka es negribu būt kā savējā!
Lai nav kontrole par visu 24/7, nereālas prasības utt.

Kad būšu mamma, gribētu būt tāda kā manējā. (l)

man mamma na pildijusi to,ko gribetu no mammas sagaidit,mums nav labas attiecibas diemzel,bet savam bernam censos sniegt visu to,kas man berniba trucis..gribu but savam delam ne tikai mamma,bet draudzene,lai kas dzive notiktu es vienmer busu blakus

Pa lielam viss iepriekš minētais. Nepiekritīšu vienīgi tam, ka mamma nedrīkst nosodīt. Man šķiet, ka viena no labas mammas īpašībām būtu spēja stāvēt pāri visam. Draudzība ir laba lieta, tomēr vecāku pienākums ir iemācīt bērnam, ka draudzība ir vērtība, kur uzticība nav kāju pamesls. Ja bērns ir novārījis ziepes, tad mammas sašutums un vilšanās būtu taisni vietā.
Laba mamma nevis visu paklausīgi pieņem, bet izturas pret bērnu kā pieaugušu cilvēku visos vecumos - blakus gādībai, mīļumam, draudzībai - liekot nest arī atbildību par robežu pārkāpšanu.

Tada kurai var uzticeties, kura atbalstis, palidzes un nenosodis, mak respektet sava berna dzivi.

manuprāt, laba mamma ir tāda, kurai gribas piezvanīt, kurai gribas pastāstīt, kā gājis, kas noticis, pastāstīt gan labo, gan slikto. Labai mammai var uzticēties un uz viņu paļauties.

Laba mamma ir laimīga mamma. Un nu jā, draudzene ar kuru vienmer var par visu izrunaties. Kurai mājās ir perfekta kārtība un kura garšīgi gatavo.:)