Sveikas meitenes!
es nezinu, vairs ko domat, tapēc ceru uz Jusu padomiem. Es pirms pusotra menes aiepazinos ar puisi. Komplimenti no vina naca visu laiku, ka vinam loti patiku, ka ilgojas, rakstija milas vestules..satikamies,viss bija pasakaini..līdz palika pie manis pa nakti, viss bija jauki forsi..bet nakama rita sakas, ka man jamainas, ka man jabut pasparliecinatakai, ka esu nedaudz divaina ka par to apvainojos, ka nespeju aizstaveties ko vins man saka, ka vinam liekas ka nemilu sevi, ska grust virsu psiholiskos stastus, ka lai nerunaju preti, bet ieklausos vina..jo isteniba es biju soka, ka pec nakts kopa pavaditas no rita nevis vairs komplimenti,bet pamacibas.
pec tam, mes vairs neesam tikusies jau vairak ka 3 nedelas,..un man ja normalai meitenei liktos ka vins nevelas tikties vairs.un sis gandriz 4 nedelas sola ka satiksimies obligati, jo vnk vins nevelas visu sasteigt, un ja vins tikas tas reizes kad vins vareja tad es nedrikstu pateikt ka velos vinu satikt loti, ka velos ari ka pavaditui laiku kopa, ka gribas kino, restoranus, ziedus utt..kad sarunajam un apsola ka vakara satiksimies, vins pat nepazino ka nebus, es pa velti esu sataisijuies, zvanu un necel.un kad es aizrakstu dusmigu sms, vins saka lai klustu saprotosaka, ka vinam darbs daudz..un nakmreiz satiksimies..un nakamaja reize atkal solijumu nepilda..lidz vienu dienu vins apsolija ka rit tiekamies un es noticeju atkal, teicu ka izdomasu visu vakaram, noorganizeju drauga restoranu visu mums, sataisijos..un visn vairs necel, neatbild..es vnk sadusmojos, saku raudat panika, zvanities, sutit vairakas dusmigas sms, lai vins beidzot pasaka ka nevelas ar mani tikties..nevis tieku manita so laiku..bet vins pat neatzvanija, neatrakstija..pec 3 dienam es izdariju visu lai vinu satiktu un pateiktyu visu..bet vins grib, lai mes nesteidzamies ar attiecibam, lai es vairak veltu sev laiku..ka vins tani diena bija jastrada lidz velam vakaram, nebija laika atbildet..beigas man bija jaatvainojas..un vins uzskatija ka no vina puses nekas nav noticis..bet tomer salabam..un vins pateica ka starp mums viss kartiba..
es sanemos un centos klausit vinu..pat liek man est vairak, jo vinam liekas ka esu karna..
es visu daru..daru ka vins velas..bet vinam liekas normali 4 dienas vai nedelu nedod zinju..to esu jau pienemusi.
un sonedel es atkal neiztureju, jo solija ka palidzes parvest man mantas uz jauno dzivokli, un visu dienu gaidu, aizrakstu vai busi, un klusums, pat uzrakstit ka diemzel nebusu un dusmas sarakstiju lai psaka ka nevelas neko, un pateicu, ka es pati nevelos vairs so visu, paliekam draugi un viss, neka moci mani..sarakstiju aizvainojuma pilnas sms..un beigas sanemu preti no vina sms, ka lai atvainojos ko esu sarakstijusi..un ka ja velos palikt draugi, tad paliekam..
es nezinu ko domat, aizrakstiju ka nevelos zaudet vinu..bet nekada zina nav..aizrakstiju, ka neuzspiedisu neko vairs, atvainojos atkal pirma..es nezinu..tas viss ir divaini, ka neko no vina nesaprotu..vins uzskata lai visu vieglak uztveru..ka nekur nav jasteidzas ar attiecibam..gribas izrunaties, saprast visu..vai tas ka nedod nedelu zinju, ka nezvani, neraksti sms..man vnk jauztver tas mierigi, ka viss kartiba..ne jau es pardzivoju ka vins neraksta katru dienu..man to nevajag..bet nedela ir pa daudz..un pec tam atkal atrunas ka nav laika satikties..bet obligati tiksimies..vai man vnk to visu uztvert..gaidit kaut ko..gaidit ka kaut kas mainisies...laimiga no si nejutos.