Vai kādai ir bijis līdzīgi?

vina maate izskiiraas ar teevu,kad vins bija mazs veel un dziivoja viena ilgus gadus.

Tad redz kā, nevis islams pie vainas, bet gan mammīte-latviete izlutinājusi... Pat ja viņš atgriežas, neļauj viņam sevi izmantot, lai tavi pašas bērni neizaug, domādami, ka tāds ģimenes modelis ir normāls.

a viņam rokas no pakaļas aug, ka nevar neko pats uztaisīt uz ātru roku - maizītes sataisīt, kartupeļus sacept vai olas izcept?
pati jau esi vainīga pie tā. ne pret vienu nevajag izturēties kā pret bērnu, jo tāpēc ar laiku arī pazūd mīlestība, kas vieno sievieti un vīrieti? varbūt pakaļu arī gāji viņam slaucīt pēc tualetes? ja es būtu pie friziera, es, pirmkārt, nemaz neceltu NEVIENAM, lai cienītu otra darbu un pati sevi. lai pēc tam nav arī jāčīkst, ka kkur kkas šķībi nogriezts.
un, cik es sapratu, ka viņš ir musulmanis.. nu ko tu vēl čīksti? nezināji, ka ar tādiem cilvēkiem ir ļoti sarežģīta dzīve un viņiem ir CITI likumi?
tas, ka viņš dzīvo viens, nenozīmē, ka viņam nav citas sievietes. neviens pēc laulībā pavadītiem gadiem parasti uzreiz neved jaunu sievieti mājās. varbūt viņš paguļ ar viņu, paguļ ar tevi. tev tas nav ienācis prātā nekad nekad?
turklāt, cik slimam ir jābūt cilvēkam, lai liktu visiem radiem (un cik slimiem ir jābūt viņiem), lai vīrieti, kurš jau ir aizgājis izsekotu?!?!?! es bēgtu no tādas sievietes ne tikai uz citu dzīvokli, bet uz citu pilsētu, ja ne vēl citu valsti.
pasaki, kā tu liec viņu mierā, ja jūs vēl pa reizei pārguļat? es katru viņa svilpienu atsaucies, ne? un kas tur ir savādāks?un priekš kam tu ej pie viņa ciemos, ja jūs esat pašķīrušies. tas ir vēl ļaunāk, simtreiz ļaunāk, nekā zvanīties.

Sany, tak palasi, ko Ieva raksta, pirms raksti

...bet par rokām no pakaļas piekrītu :)

tik un tā es palieku pie sava- vai mamma izlutinājusi, vai ticība tāda, bet es nevienam pakaļ ar lupatu nestaigāšu. un tad vēl brīnās, ka vēl pašas par tādām pārvērtušās.
arī, ja tagad tikai vīrietis Ievu kontrolē, es tik un tā neatbildētu. nu vismaz ne katru reizi. gribēja brīvību- dabūja. kāda velna pēc viņam ir jābūt brīvam, kad viņš grib, bet man jābūt gatavai jebkurā mirklī. ja esam pašķīrušies, tad man arī vairāk nav nekāda atbildība pret attiecībām.jā, tas nav viegli, bet vīrietim, ja viņš nemāk cienīt sievieti, tad viņai tas ir jāiemāca pašai.

vīrietim, ja viņš nemāk cienīt sievieti, tad viņai tas ir jāiemāca pašai.

+++

Un par to cieņu no vīrieša puses ieteicams padomāt PIRMS kāzām un bērniem

nu jā, bet daudzām, tajā skaitā Ievai, ir tās rozā brilles. tās ir laba lieta, bet nevajag jau viņas nepārtraukti. tad, kad viņas nokrīt, tad redzam, kas ir īstenībā. tad jau liekas, kad nu apprecēsimies, tad jau viss mainīsies, bērni piedzims, tad viss vēl labāk būs. nebūs nekas labāk. ja jau pašā sākumā jāstaigā uz pirkstgaliem, tad vēlāk tas tikai pastiprinās.

lietoju antidepresantus,

tas jau vien norāda uz to, ka jāšķirās. Dēļ viņa bendēt savu veselību nav labi.

man šķiet šajā situācija, kad viņs strādā kopā ar tavu mammu un vinas draudzenēm viņs jūtas kā uz vakts visu laiku. nedod Dievs būs kāds aizdomīgs solis , uzreiz ziņos tev. viņam vajag mieru , kā jebkuram cilvekam. liec kādu laiku mieru vinam, nezvani un neapciemo!

Viss patiesībā pat ir atrisinājies! Viņš aizgāja, un Tev vairs nav jāvergo viņam! Ļoti labi!

Mežāze, viņai bērniem tētis aizgāja prom, līdz 'Ļoti labi" tur, manuprāt, tālu.

Necenties viņu atgūt! Ārprāts, pēc tā jūsu attiecību modeļa apraksta izklausās pēc kkāda 18. gadsimta! Kā tad var neapnikt sieviete, kas patiesībā jau līdzās nav kā patiess partneris - ar savām domām, raksturu, īpašībām (kaut vai nelielu slinkumiņu tai skaitā), interesēm - , bet gan tiešām - kā verdzene! Viņš taču nemīlēja Tevi, bet gan to komfortu, ko radīji!!!
Šķiries, pievērsies bērniem, pievērsies sev! Apmeklē kursus, kādas nodarbības, dari beidzot to, kas patīk, nevis to, ko liek vīrs! Vai ir vērts mūžu nodzīvot kā tukšai čaulai, bet toties 100% paklausīgai kaut kādam vīrišķim? Sūti viņu ratā, jei bogu!

Nu jā, par bērniem gan žēl, bet tāda attieksme pret Ievu jau nu arī nav normāla, ja pat pie friziera normāli bez kaut kādiem pārmetumiem nevar aiziet.

vinam gadijuma kada 40 gadnieku krize nav uznakusi?

ja godigi...tu parak daudz ar vinu auklejies...nu kam virietim tada sieviete, kas ka sunitits glauzas pie kajam un glauda pa spalvu, jautajot ko tad kungs ir izdomajis! domaju, ka kluda jau bija taja, ka atlavi sito te padzivot atseviski un padomat. jums ir divi berni! divi! vinam vini nav jaaudzina? kadas te vel domasanas?

Meitenes, jūs vispār uzņematies atbildību par šo mūžīgo ieteikumu - šķirties? Ar šo ieteikumu bērni paliek bez tēva, sieviete bez vīra (lai kāds viņš būtu). Attiecībās nav vienmēr viss balts vai melns.
Ieva - dod viņam laiku sev, tev tāpat nav izvēles. Tagad vairāk pievērsies savai garīgajai veselībai, nomierinies, pastaigā svaigā gaisā, vienkārši nogaidi. Piedomā pie savām kļūdām, pie tālākā scenārija, kā dzīvot, kā izturēties pret vīru. Padomā arī kas tevi neapmierina attiecībās, kā to labot.

Piekrītu Mežāzei, ka tāda vīrieša aiziešana patiesībā ir pozitīvs pavērsiens. Nesaprotu, kas tādā cilvēkā var likties pievilcīgs un mīlestības vērts?! Tikai tas, ka abi savairojušies un apprecējušies - tas nav arguments, lai domātu par pašnāvību vai dzertu medikamentus!?
Manuprāt, bērniem jādzīvo tādā ģimenē, kur abi vecāki ciena un mīl viens otru, nevis'tādā, kur attiecības ir maigi izsakoties tā sadi*stas, ka viens ir vergs (Ieva), bet otrs - infantīls zīdainis ap 30 (viņas vīrs)! Ko bērni no tā iemācīsies? Ka sieviete ir kalpone un vīrietis nevarīga radība, kas 24/7 jāaptekalē?
Padomā, Ieva, par savu meitu/-ām, ja tādas ir - gribētu, lai viņas šādu ģimenes modeli uztver kā normu un atkārto savā dzīvē?

Šeit ļoti daudzas ir bez bērniem un nemēģina pat iedziļināties situācijā. Šķiries un viss. Nu diez vai tā būtu labākā izeja.

Vienīgi tas, ka kaut ko mainīt (ja esi to pieļāvusi tik daudzus gadus) var būt ļooooti grūti! Visu laiku aptekalēji, klausīji pavēles un pēkšņi vairs nē? Vīrietis padomās, kas notiek, kas pēkšņi mainījās, ka viņa to vairs nedara? Beigās vainīgā paliksi tikai Tu, ka "sacēlies un neklausīji pavēlēm".

:D Turklāt diez vai vecis, kas radis pie vienas attieksmes, pēkšņi mainīs savas prasības pret sievu un kā puišelis vai kucēns ļausies dresūrai u.tml. Viņš taču apprecēja pakļāvīgo sievieti - sanāks, ka vīrietītim tiks nodarīts pāri un viņš būs apmānīts!! :D

Es gan palieku pie tā, ka šķiršanās ir (nereti) vienīgā reālā iespēja iegūt normālu dzīvi.
Jā, dažreiz šie izteikumi nāk nevietā, bet nu ko var labot tādās attiecībās, kur problēma ir vīrieša dzīves uztverē, ka sievietei jābūt vergam? Tādi cilvēki nemainās! Kāpēc censties? Kāpēc tērēt savu laiku un mocīties?
Jā, aiziet nav viegli. Jā, bērni zaudēs tēvu. Bet, kā te arī tika minēts, vai bērniem ir vajadzīgs tētis, kurš izverdzina savu sievu?? Tad labāk, lai dzīvo ar vienu, laimīgu māti, nevis kaut kādā diktatora režīmā zem tēva jūga. Nedomāju, ka sievietēm būtu jāpaliek kopā ar šādiem kretīniem tikai bērnu, naudas vai jebkā cita dēļ. Arī sieviete tomēr ir cilvēks, viņai arī par sevi jārūpējas! Un bērniem labi būs ar laimīgu mammu, nevis sagrautu sievieti blakus.