zīdainīša vešana ārā.

Es veel biju no taam mammaam ,kura baroja beerninus noteiktos laikos-peec graamatas!:DTagad tas sen vairs nav moode-kaa iekunkstas, taa kruuts pie mutes!:D

Man bērniņš bija , kā pulkstens :) konstanti vienā un tajā pašā laikā un no mēneša vecuma jau gulēja nakti bez celšanās augšā :)

Jasmiine-man liekas tas padara vieglaaku dziivi vecaakiem.Ja visu laiku kopaa,tad tacu neko iisti pat padariit nevar,ne maajaas ,ne daarzaa,ja taads ir...!

Njā , kad paklausās , kā citām ir , man tas viss ir nācis vieglāk .

Taču nevar zināt , kas mani sagaida vēl nākotnē :D

Njā , kad paklausās , kā citām ir , man tas viss ir nācis vieglāk .

Man tāpat liekas. Bērns jau kopš 2 mēnešu vecuma guļ 12 h naktī. Protams, ja nav slima vai zobi nenāk. Ko vēl var vēlēties?

Protams, ka mazs bērns nedzird un neredz visu, it īpaši, ja ratiņos sapakots, bet tomēr, jūt, ka nav mājās, apkārt nav ierastais miers, bet rosība. Nav jau jāuztver burtiski, ka visi bāž seju ratos un bērns katru mazāko troksnīti dzird. Daži bērniņi ļoti reaģē uz apkārt notiekošo, citi gan neizrāda īpašu neapmierinātību.
Ar to pakāpenisko pieradināšanu biju domājusi pastaigas, kuru laikā pierod pie skaņām, tad kādreiz veikalā tiek ievests utt., lai nav tā, ka pus gadu mazais tikai mājās dzīvojies un pēkšņi tiek aizvests uz mega skaļu un lielu pasākumu, kur pilns ar cilvēkiem. Biju domājusi, ka pamazām jāpieradina pie lielās pasaules, skatoties, kā mazais reaģē. :)
Un nē - tie nav nekādi apgalvojumi vai neapgāžamas teorijas. Manas domas un novērojumi.

Daži bērniņi ļoti reaģē uz apkārt notiekošo, citi gan neizrāda īpašu neapmierinātību.

Tas gan. Tur jau individuāli jāskatās - kāds bērns. :) Kaut gan, ko var zināt pēc pirmās nedēļas par to, kāds tev bērns - visi viņi tikai ēd, čurā un guļ. (Izņemot manējo, kurai 4 dienu vecumā bez sošiem, ēšanas un raudāšanas vienkārši sagribējās stundu gulēt man rokās un mēģināt saskatīt tēti. :D)

Varbūt, ja nav pirmais bērniņš, tad ir vieglāk saprast, kad bērns signalizē par to, ka nepatīk kaut kas, ar pirmo mazo pamperā liekošo kamoliņu ir ļooooti grūti saprast, kad un ko viņš grib. :D Pirmajās nedēļās no īdēšanas sapratu tikai to, ka viņam kkas nav labi un mēģināju visu pēc kārtas. :D
Man bija/ir riktīgs miera mika, nu, tagad jau raksturs parādās, tas tā. Sākumā gan mierīgs, īpaši neprotestēja, arī gulēja jebkur. Ar citiem bērniem vnk. šausmas esot - ļoti jūtīgi pret visu - kliedz par mazāko troksnīti, ja rati šūpojas par stipru/nešūpojas nemaz utt. Man liekas, ka ar tādu bērniņu ir grūti saprast, kurā brīdī vest sabiedrībā, lai nesākas bļaušana un viss cits.
Ance, ka tas izpaudās? Izklausās interesanti. :D

Ance, ka tas izpaudās? Izklausās interesanti.

Tā arī izpaudās. Paēda un neaizmiga. :D Turēju rokās, jo bija baigi interesanti, ka viņa nekliedz. Tā arī gulēja rokās un zīlītes šaudījās no manis uz tēti, acis samiegusi. :D Likās, kaut ko baigi štuko, kas tie tādi. Viņa vispār jau no dzimšanas ir interesanta. Piedzima arī ar sarauktām uzacīm un grumpy cat sejas izteiksmi. :D

Tā arī gulēja rokās un zīlītes šaudījās no manis uz tēti, acis samiegusi.

Piedzima arī ar sarauktām uzacīm un grumpy cat sejas izteiksmi.

Labs. :D

Manējais ar lielām acīm piedzima un pat nesamiedza spilgtajā gaismā, tā arī vēl šodien patīk gulēt un ar lielām acīm visu pētīt, it īpaši griestus, kad vakara gaisma ieslēgta. :D

uzskatu, ka vairāk pēc bērna jāskatās - ir bērni ar kuriem var iet cilvēkos jau pēc nedēļas un ir bērni, kas nebūs apmierināti arī 6 mēn, gadā.

6graudi +

Cilvēkos sākām iet vēlu, tad kad mazā staigāt iemācijās, tas bija ap 9 mēnešiem.

Bet biju uz daudz kopīgiem pasākumiem, kur māmiņas kopā ar bērniem jau no kādu 6 mēnešu vecuma.

Jau no pirmās dzīves dienas gājām laukā un visur, kur vajadzēja. Naktī piedzima, tās pašas dienas vakarā gājām mājās un liekas, ka jau nākamajā dienā arī bijām lielveikalā. Šomēnes viņam paliek 19 mēneši, slimojis ir ļoti minimāli un viegli...zina kā uzvesties veikalā...ka no plauktiem neko ņemt nedrīkst utt. Ļoti patīk likt preces uz slīdošās lentas...nāks lielāks noteikti būs sajūsmā par preču skenēšanu pašapkalpošanās kasēs.

Lasot šīs diskusijas par bērniem vienmēr sejā smaids , patīk kā jūs runājat par saviem mazajiem, tas liekas tik patiesi un jauki. Atceros kā pirms kādiem gadiem 5ciem teicu , ka negribu bērnus , ka man bērni nepatīk, bet tagad esmu sapratusi , ka bērns ir lielākā laime kāda vien var būt!
Tas tā pilnīgi ārpus tēmas. :)

Drauga māsa jau mēneša vecumā jaunāko bērnu ņēma līdzi uz 2 dienu Positivus festivālu. :)

Uzskatu, ka bērniņš ir jāradina pie rosības un trokšņiem. Nav jāiet veikalos, var pastaigāt vienkārši ārā, kur mašīnas brauc. Klusumu un mieru jāatstāj naktīm.

Ārā sāku meitiņu vest viena mēneša vecumā. Dažreiz arī veikalus apmeklējam.

nesaprotu kādēļ atļauj veikalos iebraukt ar bērnu ratiem, bet ar suni nedrīkst ieiet? tie rati tak aizņem 10x vairāk vietas un bērns 10x vairāk traucē citiem kā suns.

Cuckolded - varbūt tāpēc, ka suņi pārnēsā dažādas slimības, jebkurā brīdī var palikt nekontrolējams? Stulbi, domāt, ka tikai tāpēc, jo bērnu rati aizņem vairāk vietas par suni. Varbūt vēl ierīkot ātrās kases cilvēkiem ar suņiem?