Darba dienās ir riktīgākā rutīna, jo no darba esmu mājās 20:00 vai 21:00, tad gribas tikai vakariņas, ielīst mīļotajam padusē pie TV un gulēt. Draugs arī ir pārguris, jo sāk darboties 8:00 un mēs viens otram nepārmetam, ka esam reāli pārguruši tajos darba dienu vakaros un nekur nejožam apkārt. Brīvdienās gan ir draugu pasēdēšanas, foršas pusdienas ārpus mājas utt... Es esmu uzstājīga, ka izdienā vajag bučas, samīļošanos, neviens vakars nav bijis tāds, ka neaizmigtu drauga padusē. :D Liekas, ja ļautu tam visam plūst pašplūsmā, tad mīļums būtu ar vien mazāk, mazāk, a man vajag uzmanību - to arī prasu. Reizēm pat nekaunīgi. :)