Bezjēdzīgā ēšana...

Man brīžiem tā uznāk. Kā cīnīties - īsti nezinu. Vienu dienu tad kārtīgi pierijos un pēc tam atkal ēdu normāli, veselīgi.

ooo,man ar tā ir reizēm,ka viss lien iekšā :D

Man garšo ēst un pazīstu sevi - īsi pirms un MR laikā gremoju nonstopā. Sirdzapziņas pārmetumu nav-ēšana ir viena no dzīves baudām.
Vispār esmu sapratusi, ka vnk vajag atrast kādu nodarbošanos, jo ēst vislaik gribās, ja sēžu mājās un neko nedaru.

es domaju, ka sievietem ta nereti ir pirms menesreizem. pec tam pariet!
ja tev ta nav, tas psihalogiskas problemas noteikti, piemera, stress kadas neatrisinatas lietas del vai poblemu, kas paraug risana!

Novērs uzmanību.. Dari kaut ko, tīri māju, pavadi laiku ar sev interesējošām nodarbēm, pastaigājies. Taču tik daudz ko darīt, arī lasīt grāmatas ir noderīgi, tad nav laika ēst. :)

Varbūt garlaicība ? Varbūt kaut kas nospiež? Vai vienkārši ķermenī kaut kā trūkst?

Par ātru iemetu komentāru! Turpinu..
Sevi ienīst nav jēgas, ēd kas vien kārojās, bet kusties un kko dari. Ēd, lai dzīvotu, nevis dzīvo, lai ēstu.. :)

Oū, jā pilnīgi tevi saprotu. man tā ir nedēļu pirms mēnešreizēm. Pat lāga tā sajūta nav ka vēders pilns. :D
Kā risināt? Nav ne jausmas.

Visu mūžu. :D Bet regulāri sveros, un, kā nācis kg klāt, kas notiek vidēji ik pēc 1,5-2 nedēļu bezizmēru rīšanas, tad ieturu atslodzi, tas ir, 1 dienu neēdu nemaz un liekais kilograms nākamajā rītā ir nost, kā pēc grafika. :D Līdz nākamajai reizei. Zinu, ka kāds uztura speciālists, šito dzirdot, pataisītu mani zili melnu. Pati jau ar saviem ēšanas paradumiem nelepojos, bet, kamēr ielienu 36. izmēra drēbēs, nav ļoti lielas motivācijas pieņemt kaut kādus drastiskus mērus. :$

Man tas īsti nesaistās ar mēnešreizēm , es pat nezinu ar ko tas varētu saistīties. Ja man ir kādi pārdzīvojumi, stress, tad es tieši neēdu vispār. Un nodarbināta it kā esmu, bet tāpat paspēju pierīties. ehh.

Es jau tik ļoti to sev tā nepārmestu, bet man galīgi nepatīk mans strauji augošais svars. :(

Man arī ir tādi periodi - tad es jūtos IDENTISKI kā tu aprakstīji..Pluss ir tāds,ka tas ir tikai ik pa laikam - un svara problēmu nav - vismaz pagaidām - bet, lai tā nenotiktu - emsu ievērojusi, ka:
1) ja gribas ēst- aizeju paskriet - atnāku mājās - un vairs tik ļoti negribas - jo kaut kāda jocīga sajūta - negribas bāzt kuņģī neko pēc fiziskas slodzes
2) šitādi rīšanas bumi uznāk tad, ja ir garlaicīgi - ir brīvdienas, tu neko nedari.. Tādos gadījumos - kaut kas ir jādara - jāaiziet ārā pastaigāties paklausīties mūziku - vai vienalga ko - tikai nesēdēt mājās - savādāk visu laiku grauzīšu kaut ko..
Bet jā - grūti pret šito cīnīties- man palīdz tikai sports..pat nezinu, kāpēc!

Man tā ir gadiem ilgi. Apēdu negat. emocijas.
Tur ir jāārstē galva, tikai tas nav viegli.

dažreiz varbūt tu ēd tieši tādēļ ka jūties labi, tas ir, sevi apbalvo tādā veidā par kādu smagu darbu, pēc salabšanām pēc strīdiem utt.
dari kko aktīvu, lai tev nebūtu laika ēst. piemēram, skrien. diez vai tev skrienot būs iespēja paēst. turklāt, ja arī pēc kāda laika tev gribēsies uzēst, nenosodi sevi tik ļoti, bet vnk ieliec sevi rāmī tajā brīdī un apēd konkrētu daudzumu, cik esi sev noteikusi, nevis es uzēdīšu tikai nedaudz, tad vēl nedaudz, tad gribās vēl ko citu un beigās atkal jāsāk viss no gala.
vēl kas - mājās neturi "sliktos produktus". vieglāk ir neēst visu pēc kārtas, ja tev nav arī viss ledusskapī.

Visi ieteikumi ir lieliski, bet bez motivacijas tu neko no visa pat nemegjinasi. Tev ir jabut merkjim, programmai, ko gribi izpildit. Visa pamata ir motivacija un ne tikai darba, majas, bet ari sada dzives sadalja ka esana.