Sen jums šo domu gājienu,gribēju uzdāvināt kā atbildi uz visām jūsu čīkstēšanas diskusijām,vārdos tas nebūtu uztverams,vizuālais jums ilgi atmiņā paliks:)
Baudiet nesteidzoties:D
________________________________________________________________
Hopā esmu ticis dzīvē,šis būs labs piedzīvojums.Uz četrām jau visu dzīvi nerāpošu,ir savi lieli plāni,sākšu ar mazāko mēŗka sasniegšanu=staigāšanu.100% ticu uzvarai,ne % mazāk.
________________________________________________________________
Mēģinu neskaitāmas pieejas,stratētiģas,pagaidām bez rezultāta.
________________________________________________________________
144 nesanākšanas jau+vēl visādas neplānotas grūtības,krītot sadauzīšanās pret visādām sadzīves iekārtām, WTF?
________________________________________________________________
Ok,šis ceļš nav viegls,bet neesmu jau te atnācis padoties.Vajadzīgs apdomāt jaunu pieeju,vecie ceļi neefektīvi nedod rezultātu.
________________________________________________________________
Cik var rāpot,jau apnika tā nedzīvošana,realizēšu šodien jaunu stratēģiju jūtu sāk sanākt.
________________________________________________________________
Hopā uzvara.
___________________________________________
Neesmu jau koperfilda meita,vnk nav jau tā,ka bija kāds atpakaļceļš,visu dzīvi uz 4etrām jau pavadīt negribēju.
___________________________________
/Turpinam/Pieaugušo veselais saprāts.
___________________________________
Man ir lieli plāni=jūtu varbūt,iespējams,varbūt,es piecelšos un tikšu līdz galam varbūt gulēšu un nesanāks,varbūt spēks nepietiks,varbūt visādi neparedzami apstākļi,ai vēl tās grūtības visādas apkārt un nesanākšanas priekšā.Vēl tie visi aprunātāji no malas un vēl 1 000 000 iemeslu ,lai nesanāktu.
Pārāk sarežģīti es te jau domāju..ideāli jau būtu,ja būtu tāda fortūnas zivs,kura man atnestu balvas.Manā vietā visu izdarītu,tā teikt.
Sportiskāks/a varētu būt,bet nu tā zivs kavējas ar manu sapņu realizēšanu.
Bentlijs man varētu būt,vienīgi nevar zināt,kad tā fortūnas zivs viņu atnesīs man.
Meitenes pašas sāk nākt klāt iepazīties,sen to jau biju gaidījis
Naudu un daudz,bet vēlams kaut kur pa rokai nolieciet man,lai nav tā,ka man pēc viņas vēl caur visu istabu jāstaigā pakaļ.
___________________________________
Ok pietiek man sapņot ,kur mana lāpsta,jāsāk darīt.
Jau 11 nesanākšanas,mans veselais saprāts saka,te nav vairs jēgas pat turpināt,nu cik var?12-15-20x darīt ja iepriekš jau nolemts esmu?Prekš kam man tas viss,visas šīs skriešanas,darīšanas,katru dienu jātur sevi rokās,vislaik jāiet uz priekšu.kaut kādi vēl 5% ticu,ka uzvarēt varu,bet nu jēga censties,ja neticu uzvarai.
Ai par grūtu man šis viss palikšu labāk dzīvē uz dīvāna/uz četrām rāpojot visu dzīvi/
_______________________________________________________________
Stāsta morāle:
Klau jūs pieaugušie,kur jūs pa ceļam tā pazaudējāties ja tiko 100 neveiksmes bija nekas un iemācījāties staigāt ,beidziet muļķoties "
ar savu veselā saprāta loģiku"šī ir tikai dzīve te nav jāčīkst,esat redzējuši kādu no mums paliekam visu dzīvi rāpojot?Nē?Tad ko jūs visu dzīvi ieplānojāt uz 4rām pavadīt?Tagad visas ceļaties un sprintiņš sprintiņš uz uzvaru ar 100% ticību uzvarai=jo atpakaļceļa jau šajā dzīvē tpt nav.Veiksmi
__________________________________
551
