Ja reiz cilvēki šķiras, tam ir kaut kāds iemesls. Man gan nav bijusi nožēla vai doma, ka gribētu otru cilvēku atpakaļ, bet kad pagājis ilgāks laiks un ir citas domas, tad spēju mierīgu prātu atcerēties labo, kas bijis, bet tas arī viss. Cilvēki nāk un iet tāda dzīve.
Kā arī, protams gribas pamēģināt "aizliegto augli" vai meklēt kur ''zāle zaļāka'', bet nu jau ir tā izpratne, ka beigās dzīvē var palikt viena tā mētājoties apkārt un izmēģinot kaut ko jaunu!