Vai tu speej pateikt "nee"?

Mans viedoklis - nu, nepatīk tāda cilvēku uzvedība, ka piekrīt ko izdarīt, bet tad aizlaižas . Krietni pasliktina viedokli par konkrēto personu (man šķiet, ka tai vajadzētu būt goda lietai - uzņemties atbildību par saviem vārdiem un izpildīt, par ko vienojies ar otru cilvēku, vai, ja tas nav iespējams, tad vismaz neslapstīties, bet pēc iespējas ātrāk tam otram pateikt, ka nevarēs izpildīt solījumu).

Par sevi - ja ko apsolu izdarīt, cenšos pie tā arī pieturēties. Netēlošu, ka 100% vienmēr tas arī izdodas, tomēr izņēmuma gadījumi, kad neizdaru, ko būtu teikusi, ir patiešām reti.

Psiholoģiska problēma. Cik esmu novērojusi, lielākajā daļā gadījumu šiem cilvēkiem ir (vai ir bijuši) ļoti stingri vecāki. Tāpēc es to skaidroju tā, ka cilvēks jau no bērnības ir pieradis, ka labāk ir pateikt to "jā" mīļā miera labad un lai viņu neviens nenosoda nekā pateikt "nē" un būt tam "sliktajam". Ar laiku cilvēks saprot, ka visu var nemaz nedarīt, bet ieradums vienmēr teikt "jā", lai viņš (vismaz uz to brīdi) būtu "labs un mīklēts", paliek.

Es neprotu cilvēkam atteikt, bet ja sarunāju kaut ko -es izdaru. Ja nu galīgi nevaru un atsaku - tad moka sirdsapziņa.

Es noteikti turu doto vārdu. Ja piekrītu, tad var ar mani rēķināties.
Vienlaikus pateikt Nē nav problēmas. Nejūtos vainīga, ja nākas atteikt.
Man viss ir vienkārši! :D

Es māku pateikt arī nē, kā arī man riebjas nerēķināšanās ar otru cilvēku un kavēšana, ja ir norunāts, kas svarīgs.

Spurce Par vecākiem .. nu nezinu, nezinu .. man bija ļoti stingrs tēvs un arī viņam pusaudža gados teicu "Nē" (par ko atrāvos arī), bet neesmu no tiem, kas saka vienmēr "Jā". Ļoti labi spēju pateikt arī "Nē" .. vispār, mana biežākā atbilde ir "Nē", tomēr darbs pēc tam tāpat tiek izdarīts, kaut arī esmu teicis "Nē":D

Tādus cilvēkus, kas pasaka "Jā"un pēcāk notinas, es neņemu par pilnu un vairāk ar tādiem nerēķinos .. un vēlāk viņi apvainojas par to, uz ko acīs dabū atbildi par iemeslu kāpēc es tā rīkojos. Paliek uz pakaļas un vai nu sāk rēķināties ar manu laiku un vairs tādas problēmas nav, vai arī stūrī raud, cik slikts es esmu :D

Pats, ja pasaku "Jā", tad tas tiek izdarīts .. agrāk vai vēlāk, bet tiek :D Ja neaizmirstu .. bet nu tāpēc man ir plānotājs, jo tiešām reizēm sanāk aizmirst un tad jāatvainojas:(

Tādus cilvēkus, kas pasaka "Jā"un pēcāk notinas, es neņemu par pilnu un vairāk ar tādiem nerēķinos .. un vēlāk viņi apvainojas par to, uz ko acīs dabū atbildi par iemeslu kāpēc es tā rīkojos. Paliek uz pakaļas un vai nu sāk rēķināties ar manu laiku un vairs tādas problēmas nav, vai arī stūrī raud, cik slikts es esmu

Mani ljoti, ljoti, ljoti kaitina tie, kuri iet raudaat un zeeloties apkaart pa pasauli peecaak. Pashi nogreekojaas un veel otru cilveeku par vainiigu grib pataisiit.

Spurce Par vecākiem .. nu nezinu, nezinu .. man bija ļoti stingrs tēvs un arī viņam pusaudža gados teicu "Nē" (par ko atrāvos arī), bet neesmu no tiem, kas saka vienmēr "Jā".

Nu tas nebija domāts par visiem, kam ir stingri vecāki :) Man arī bija stingri vecāki, bet solījumus pildu. Bet ir viena daļa stingro vecāku bērnu, kuriem nebija tās drosmes vecākiem runāt pretī. Zinu vienu eksemplāru, kuram mamma bija tāda "zāģētāja" ka viņai vienkārši nebija iespējams pateikt "nē" - tad seko drausmīgs psiholoģiasks terors. Viņas meite gluži vienkārši sevi pasargā vienmēr atbildot "jā"

Krista viņi tikai sev sliktāk dara un bedri sev rok .. stukači un ņuņņas nevienam nepatīk :) Lai tik skrien un kladzina :) Darbi un fakti runā paši par sevi .. jebkurš normāls vadītājs (darba jomās) un cilvēks (privātajā dzīvē) to saprot.

Sūdīgāk, ja tādi apvienojas baros ..

Man nav problēmu pateikt "Nē", ja redzu, ka nevarēšu un/vai negribēšu lūgumu izpildīt.
Mani neuztrauc ta, ka vīlušies "Nē" saņēmēji sāk mani uzskatīt par riebīgu. Vismaz tukši nesolu.

Agrak es ari nevareju pateikt , ne tacu es centos izpildit apsolito. Tagad man nav problemu pateikt ne vispar. Nesolu neko ari , nepatik dot savu '' goda vardu '' . Censos maksimali izvairities no ta ka vien iespejams :D un ne jau tapec , ka neesmu spejiga turet vardu , bet man vnk nepatik pati ta padarisana , solisana utt

Es turu savu doto vārdu. Ja zinu, ka nevaru izdarīt to, ko man lūdz, tad pasaku nē, lai cilvēks meklē kādu citu. Nesaprotu, kāda motivācija ir citiem, kas apsola un neizdara(un nemaz netaisās darīt). Nepatīk tādi cilvēki.

Un par citiem cilvekiem runajot , parasti palaujos pati uz sevi jo parsvara vienmer esmu tikusi piecakareta tiesi sadu cilveku del un atliek mani vienreiz pievilt kad es vairak uz to cilveku nekad muza nepalausos

man ir grūti pateikt vārdu nē. es nezinu kā rīkoties un kur doties pēc palīdzibas. ceru uz forumiešu palīdzību. Ceru, ka ar jūsu atbalstu par manām lūpām nāks šīs "Jā", kas ir tāla cerība, taot kādu dienu par baltu patiesību.
paldies, jums, ka esiet ar mani :)

Vispār māku pateikt nē. Māku atteikties kaut ko darit. Bet bieži pārvērtēju savus spēkus. Tomēr cenšos no sirds visu apsolīto izdarīt. Un vēl man ir problēma ar to, ka neatceros neko, kas nav pierakstīts. Tā gan man ir reizēm gadījies uzmest cilvēkus.

Es turu savu doto vārdu! Tomēr ne gluži visiem pēc kārtas! :D Māku arī pateikt nē un domas mainu tikai tad, ja notiek kāds čē pē un situācija krasi mainās!
Es lūgumus prasu tikai tiem, par kuriem tiešām zinu, ka varu uz viņiem paļauties!

Es pelnu naudu šeit - http://www.moneystrategy.info/Sojec/,
iesaku arī Tev, tas nav grūti un ir diezgan ienesīgi ;)

Es nezinu, vai māku teikt "nē" šādās situācijās... Nav bijis tāds gadījums, kad gribētu atteikt. Bet noteikti, ja reiz apsolu, tad cenšos savu solījumu arī godam pildīt.
Tīri teorētiski domāju, ka, ja patrāpītos gana bezkaunīgs cilvēks, kurš to tik vien darītu kā nepārtraukti lūgtu izpalīdzēt, bet pats neko nedarītu, tad tādam es kaut kādā brīdī sāktu arī atteikt. Un noteikti sagaidītu reakciju, ka tāds cilvēks apvainotos un sašustu, par to, kā gan es uzdrīkstējos viņam atteikt...


Lai nu kā - mani arī besī cilvēki, kas apsola un neizpilda solījumu. Un tādai rīcībai izskaidrojumi var būt daudz un dažādi. Jebkurā gadījumā viņi ir gļēvuļi un liekuļi, uz kuriem nevar paļauties. Es ar tādiem pārstātu kontaktēties.
Bet mani tāpat besī arī tādi, kas visu laiku kādam kaut ko lūdz non-stopā.