Manā skatījumā vēsture un politika kā mācību priekšmeti skolēnam var būt gan ļoti aizraujoši, gan ļoti garlaicīgi. Līdz ar to , ja nav interese un vēlme, tad reti kad nāktonē ir vispār vēlme nodarboties ar šo plašo zinātņu pat teiktu aplūkošanu un apspriedi. Vislielākā mērā atbildīgi par to, vai šie priekšmeti mums patiks vai nepatiks ir skolotāji, vai prot savu priekšmetu pasniegt tik interesanti, ka spēs aizraut skolnieku notikumu virpulī, kas norisinajies pirms simts un tūkstots gadiem.
Kāda minēja, ka vēstures priekšmets ir viens no visvieglākājiem eksāmeniem. Jā ir viegls pie nosacījuma, ka patīk šis priekšmets, visādi citādi tās ir vislielākās galvas sāpes, jo mācību viela ir ļoti apjomīga.
Tavas personīgās antipātijas, tas jau ir kas cits. Bet noteikti, ja nodarbojies ar tik gudru ietekumu dalīšanos, tad jau būtu jāpiedomā, ko iesaki savam māsas bērnam... būt kā visiem citiem? Jo šīs ir laikam tēmas, ko raksta visi, taču manuprāt interesantāk ir papētīt vai nu citas valstis – vai tik izskandinātos notikumus aplūkot no cita skata punkta.
Par Irāku un vispār arābu vlastīm būtu ļoti interesanti aplūkot tēmu, bet ar nosacījumu, ka tiek padziļināts ieskats Amerikas labums šajās valstīs, visādi citādi kārtējais bla bla bla.
Grieķija ideāla tēma, bet lūdzu jāceļ augša visa Eiropas Savienības dalībvalstis, kas zaudē, kas vinnē un ko perina Vācija.
Ziemeļkoreja ooo , kārtīgs blefs, būtu vērts pacelt augšā, kas norisinās pasaulē tāds, ko Ziemeļkoreja ar savu blefu pašlaik nosedz, ieteiktu skatīt Āfriku, jo cik gan smieklīgi sanāk – bagātākais pasaules kontinents, bet nabadzīgākie iedzīvotāji nez kāpēc tāds klusum pasaulē ir par Āfriku. Vēl jau vienmēr būs interesanti Krievijas notikumi un to sabiedrotās valstis.
Tāpēc , ne vienmēr politiskie notikumi, kurus attaino mēdijos ir tie lielākie mūsu prāt. Ir labi paņemt kādu lielu dabas katastrofu un papētīt ekonomikas kā arī automātiski tās kļūst par politiskajām sekām – Japāna un lielais cunami.