Pretstati parasti pievelkas...
Manā gadījumā es esmu tā bargā balss. Dažreiz pārspīlēju, citreiz skumstu, ka esmu vīrieti pieradinājusi pie tā, ka daudz kam jābūt manās rokās (nu, protams, neiet runa par to, ka es tagad uzņemšos vīrieša lomu ģimenē..). Tomēr tā nu ir gadījies - tāds raksturs. Kamēr vien manējais mani cieš, viss kārtībā :) Kādreiz arī pielāgojos, varbūt ar nedaudz gariem zobiem, bet nu visu uzspiest kā es gribu arī nav normāli... Pati neizturētu, tad kāpēc man tā savu vīrieti mocīt.