Kā noskaidrojāt?

Izlasīju viņa draugiem.lv saraksti ar to dūdiņu. Vispār agrāk biju baigā okšķere, gadiem ilgi ik pa laikam viņu čekoju, gan sociālos tīklus, gan telefonu, visu laiku centos kaut ko uzost, man tā bija kā slimība. Bet neko tādu neatradu. Un tad pēc 5 gadiem tomēr atradu :) Nu pasmaidīt es tikai tagad varu, toreiz bija tik pretīgi, ka vēmu, drebēju no dusmām, nedēļu dzīvoju transā un vispār knapi nenonācu psihenē.
Bet nu pateicoties šim gadījumam, esmu pilnībā izārstēta. Man vairs nav ne mazākās vēlmes rakāties viņa mantās vai datorā. Draugiem.lv varētu būt atvērts vaļā un viņš varētu aizbraukt uz dienu prom, tuvāk par metru es vienkārši nenāktu klāt vairs viņa datoram.

mazspiradzins tu joprojām kopā ar to pašu vīrieti?

Es saņēmu sms no svešiem numuriem, vēlāk jau arī cilvēki sāka stāstīt visu ko. Tam gan es neticēju vispār nemaz.
Beigu beigās viņa labākais draugs ,kas arī man ir ļoti labs draugs (un kas tiešām ir labestīgākais cilvēks) netīšām izpļukstēja, jo es viņam pateicu,ka manējais esot atzinies krāpšanā.

Jā, esam kopā. Nu jau gads pagājis vairāk kopš tām šausmām. Tas laiks mums vispār bija traks, bija ļoooti sliktas attiecības kādu pusgadu. Pilnīgi nav brīnums, ka viņš aizgāja ar citu. Tas bija ļoti sāpīgi. Bet nu tai pašā laikā lika man beidzot atvērt acis uz viņu, sevi, mūsu attiecībām. Sākām visu pilnīgi no nulles, un tagad ne salīdzināt ;) Viss pamazām iet uz labo pusi. Esmu ļoti mainījusies. Un līdz ar to arī viņš mainās un attiecību kvalitāte. Tā teikt, bija sāpīga mācībstunda

Baigā barjera jāpārvar sevī, lai otram pēc pievilšanas atkal varētu 100% uzticēties.
Tas vispār ir iespējams? Kaut kā neticās :)

Protams, ka vairs nevar uzticēties. Nākas ar to dzīvot. Bet toties ir pazudis tas jaunības maksimālisms, naivums un dzīvošana "melns un balts" kategorijās. Esmu kļuvusi reālāka un emocioāli stabilāka. Agrāk patiešām svēti ticēju - ja uzzināšu par krāpšanu, 100 punkti pametīšu uz līdzenas vietas. Bet kad tas reāli patiešām notika, tad sāku domāt... tagad vienkārši dzīvoju un kopju attiecības, mācos cienīt otru un ieklausīties, nebūt tik kategoriskai. Es nezinu, vai vēl kādreiz mani nokrāps, bet varu darīt visu iespējamo, lai mēs būtu laimīgi kopā

Pats pateica..laikam jau kripatiņas nožēlas vēl bija saglabājis. Kā tāda muļķe pēdējā noticēju,ka viņš labosies..devu otru iespēju,taču pēc 2. mēneša atkal tajā pašā bedrē iekšā. Nu jau ilgi neesam kopā,tas devis milzīgu mācību..Kas noticis 2 reizes,neapšaubāmi notiks vēl 3 un 4. Vissāpīgākais moments, ka līdz ar šo visu trādirīdi,mazinājusies uzticība citiem vīriešiem,nerunājot par sajūtām nedēļu pēc krāpšanas.. Liekas,ka no kompleksiem vari paņemt virvi un iet kārties :D

Mazspiradzins pieredze ir diezgan pamācoša, lai veicas!

Uz mulkji jaker :) Citadi nekaa .. tikai jaizvelas momenti un teksti ..
Es, par to,kad mani kraapa, uzzinaju tikai pec attiecibu beigam un no ex masas. Izradijas, ka mani krapa jau pus gadu .. diezgan nozelojami .. bet nu maciba guta dzivei ..
Bet nu tas jau tadas lietas, par kuram labak nedomat .. kaa zinam, domas materializejas un nav ko lieki izaicinat likteni .. bus, bus, nebus,nebus .. nebus jau pirmaa reize :D

bus, bus, nebus,nebus .. nebus jau pirmaa reize

Dezgan pozitīva pieeja - jāpieraksta kaut kur :D

izlasīju viņa draugiem.lv saraksti, kur viss vilka uz to. lai gūtu apstiprinājumu, izteicu savas aizdomas tādā formā, it kā zinātu to. nu, atzinās.

Mēs gribējām šķirties, bet tomēr neizšķīrāmies, taču draugiem teicām, ka neesam kopā. Mūs uzaicināja uz ballīti uz kuru ieradāmies atsevišķi un ballējāmies atsevišķi, tas bija lieliski, jo mēs satikāmies slepus un bučojāmies un citiem aiz muguras sadevāmies rokās, tās bija tādas nepiedzīvotas emocijas, tāpēc arī vispār kaut ko tādu darijām un melojām citiem. Bet nu jā, visi dzerām tekilu līdz mirklim, kad es sēdēju pie tualetes poda un neko arī īsti neatceros vairs, tikai to, ka mani veda un manu telti un nācās paiet garām teltij, kur kāds mīcās, viss bija ok un es neko nenojautu. Nākamajā rītā pamodos un visi ballētāji bija prom, palikām tikai dažas meitenes, es pēc tam devos pie sava mīļotā, pavadījām lieliski laiku, mīlējāmies un pēc tam viņš man izstāstīja, ka pārgulējis ballītē ar vienu meiteni, jo bijis ļoti piedzēries un domājis, ka tā esmu es. mēs esam kopā joprojām.

Ierakstīju viņa vārdu un uzvārdu google meklētājā, kas man 'izmeta' viņa 'svaigi cepto' profilu kādā no iepazīšanās portāliem. Caur viltus profilu uzzināju, ka tieku krāpta... piedevu. Tad vienā reizē es uzskrēju viņam nejauši veikalā, kur viņš, rociņās sadevies, ar citu mīlīgi pastaigājās. A bet pats bija greizsirdīgs uz vella paraušanu.
Cik nu man zināms, viņš nespēj būt uzticīgs. Nav meitene bijusi līdz šim viņa dzīvē, kuru nebūtu nokrāpis. Pats stulbākais, ka nemaz necenšas to pienācīgi noslēpt.

Jāpiebilst, ka tas par manu ex.

Kaut kā pēdējā laikā baigi daudz diskusiju par krāpšanu. Vajāšanas mānija, paranoja, pilnmēness?

Agri vai vēlu ikviena sieviete kaut reizi ir krāpta. Samierinieties un pieņemiet savu likteni!
Pretošanās parasti noved pie pāris kaķiem un sasistas siles.

Nekad nesapratīšu, kādēļ jākrāpj.. Ja velk pie citiem/citām, šķiries un tad dari, ko vēlies.
Necieņa pret sevi un otru.

janitis visas pēc ziemas resnas palikušas ! Tāpēc mīž stringos !

Kādā ballītē runājos ar viņa draugu, teicu, ka manējais ir atšķirīgs no visiem, mani nekrāpj. Viņš nosmīnēja, cik esmu naiva. Kas tur īsti bija neuzzināju, bet uzzināju no savas draudzenes, ka viņa vēlāk bija gulējusi ar to pašu puisi, un manējais liedzās līdz pēdējam.

Pamanu sīkumus un mazie rūķīši sniedz pierādījumus :)

Reakcija ir atkarīga no vīrieša,ir bijis,ka puisis turpina spraust man batonus ausīs,lai gan es reāli visu zinu,bet šis kaut ko locās :D :D :D Tad man jelkādas cieņas paliekas zūd,esi vīrietis un atzīsties.

Vienīgais lielākā daļa meiteņu ir psihas histēriķes,tāpēc arī es tieku tā uztverta daudzās jomās.

Lai cik ironiski neskanētu, bet šeit cosmo, ne gluži krāpšanu, bet uzzināju šo to, ko nezināju.