nu mēs dzīvojam kopā. maksājam pasākumos kā kurš kuro reizi. piemēram, ja viņš izmaksā dzērienus mums, es samaksāju par taxi. nu tā kaut kā. bet viņš var teikt vienmēr man pajautā, vai man būs naudiņa, ko samaksāt.
sākotnēji domāju, ka vīrietim jāizmaksā tomēr ir. var jau arī neskriet uz vietām, kur jāizmet milzu nauda, bet gan satikties, pavadīt laiku brīvā dabā. mums tā sākumā bija, bet man nešķita, ka mans draugs būtu skops vai tml. viņš vairāk sāka mani arī lutināt pēc kopdzīves vairākiem mēnešiem. ja sieviete pati aicina kkur, tad viņai pašai vajadzētu arī izmaksāt. bet, ja vīrietis tik daudz nopelna, tad kāpēc, lai viņš tev neizmaksātu, ņemot vērā, ka tu daudz mazāk nopelni?
es tavā vietā pirms kāda šāda dārga randiņa pateiktu, ka tik daudz nepelnu, lai kkur ietu. ne jau latviešu sievietes ir tik ļoti mantkārīgas, bet nu katrai ir savas prasības. manas prasības ir vismaz tādas, lai randiņu sākumā puiša finansiālās stāvoklis būtu tāds, lai man nebūtu jāmaksā viņa rēķini, ja mēs sāktu dzīvot kopā. nav man obligāti visu jāizmaksā, bet kkāda laipnība jāizrāda ir. tiesa gan, pati nekad neesmu maksājusi.