mēnessardzība

Es staigāju līdz gadiem 19.. gandrīz katru nakti, tas vienkārši pats pārgāja. Man pašai gan šķita, ka vienkārši nespēju "pārslēgties" uz miegu. Kaut ko sadomājos, un tā līdz galam neaizmiegu..
Kapēc Tu kaunies? Tu kaut ko briesmīgu dari?

Par mani ģimene parasti smējās :D izņemot reizes, kad lauzos ārā vai mēģināju ar spilvenu nosmacēt brāli..

Kādreiz staigāju un skaļā balsī runāju. Tagad ik pa laikam runāju, bet kā man oma saka svešā mēlē, draugs parasti sabīstas :D

itkā jau nevajadzētu kaunēties, jo nespēju to kontrolēt, bet tiklīdz kāds sāk par to runāt, man ir nepatīkami. viens gadijums bija, kad pa nakti, aptinusies segā, atslēdzu durvis un kāpņutelpā nokāpu līdz pirmajam stāvam, pie rokas vēl mazais spilvens. otrs gadījums - apgāzu skapi. viņš stāveja gultai kājgalī, tāds tievs un garšs

Drīzāk otrādi, runājat, jo tas, ka vēlies iet ārā ir diezgan bīstami.. Varbūt ir iespēja aizlēgt durvis ar atslēgu un atslēgu izņemt? Varbūt, ja Tev tas sagādā diskomfortu, vērsies pie speciālista..

Labi, ka es nekad neatslēdzu durvis, tikai raustīju rokturi.

Draudzenei bija līdz tādam stāvoklim, ka patizgāja no mājas ārā un pamodās āra, grāvī-pidžamā.
Tas vnk pārgāja.

Draugam arī bija. Sākām dzīvot kopā un tās nakts izdarības palika ar vien retākas un retākas. Tagad nav vispār, pats no sevis pārgāja.

Vai, man arī visādi pigori bijuši. :D Ex draugs kādu brīdi baidījās gulēt ar mani, jo naktī manī iemiesojoties kāds velns vai dēmons - sāku ļoti ''īpatnēji'' runāt, tādā ne sievišķīgā balsī un tāda sajūta esot, ka ļaunu kaut ko runāju,bet valodu nevar saprast, skaot pēc kādas izmirušās valodas, cilāties, nedaudz plosīties. :D Mēdzu staigāt, esmu cēlusi smago un lielo pagraba vāku nost, kuru ļoti grūti nocelt, gājusi pagrabā,kur ir ļoti stāvas trepes, jāpieliecas arī. Esmu pastaigājusies vienkārši tāpat, esmu gājusi gulēt kaut kur citur uz zemes, esmu pa miegam gājusi citus modināt, pamodinot - gājusi atpakaļ gulēt,pārvietojusi mēbeles, cilājusi gleznas utt. Nu man tā - jautras naktis. Bet neredzu neko par ko kaunēties. :D Pašai smieklīgi,citiem arī. Pāriet pats no sevis. :D

no kā tā mēnesserdzība rodas?

Interesanti, bet man būtu bail,ja pašai vai tuviniekam kādam tā būtu

Atļaušos pacelt tēmu, jo mani arvien biežāk nomoka šī problēma.
Man vajag praktisku padomu, lai naktī neatvērtu logu ( dzīvoju mājas 1.stāvā, bet tas nozīmē, ka varu iziet pagalmā) un neatslēgtu mājas durvis (1x jau tā bija - izgāju laukā un mēģināju atslēgt vārtus, kas norobežo pagalmu no ielas). Kur likt atslēgas? Man liekas, ka es pat staigājot miegā visu atceros kur kas stāv.

vai mēģināju ar spilvenu nosmacēt brāli..

lūk, šis ir biedējoši. Man bail, ka es kādam varētu nodarīt pāri.

palūdz mājiniekiem noslēpt atslēgas, lai saprāts nezinātu un būtu labi, ja visiem būtu slēdzamas durvis, ka nevari tikt iekšā.
Varbūt derētu kāds psihoterapeits un miega zāles?

Viss kas šeit aprakstīts ir baisi, menesserdziba tas jau ir bīstami, nevar zināt kas var notikt un kur vari aiziet. Es domāju drīzāk ir jāvēršas pie kāda speciālista...bet biežāk jaaa, esmu dzirdējusi ka tas pāriet pats no sevis..ar laiku.
Vienīgais kas man ir bijis - esmu runājusi pa miegam( bet tā laikam visiem ir gadījies) un esmu piecēlusies sēdus no gultas un ar kādu dikti sarunājusies, līdz ko mani kāds iztraucēja tā es mierīgi biju aizgājusi atpakaļ gulēt.
Ir visādi gadījumi dzirdēti, bet visinteresantākais liekas tas ka pa miegam visbiežāk tiek runāts citas valodas.

man ik pa laikam uznāk, kad sapni saplūst ar realitāti un es neatšķiru ka ir īsts un kas nav, it ka sapņoju, bet prāts tā ka ir piesaistīts realitātei , vai arī it ka piemostos, bet prāts vēl ir sapni un piesapnojas nenormāli dīvainas lietas. Aij grūti izskaidrot, bet tiem kam bijis sapratis..

Arī esmu bijusi mēnesserdzības upuris. Miegā runāju regulāri, cēlos sēdus, gāju uz otru istabu pie mammas un stāvēju pie viņas gultas ( viņu tas protams nobiedēja :D ), citreiz naktī aizgāju uz otru istabu iespraudu rozetē matu fēnu un ieslēdzu (iedomājaties troksni), gāju uz wc, neieslēdzot gaismu..tiešām biedējoši. Bet tas pārgāja.
Jāatzīst, ka agrāk bija ļooti lielas problēmas ar miegu, stundām nevarēju iemigt, neizgulēšanās, briesmīgi sapņi.
Pamainīju dzīves veidu, pati mierīgāka paliku un arī sapņi un miegs kontrolētāki un viss sliktais kā nebijis!

Par ko tur kaunēties, tu to nekontrolē.
Agrāk mēdzu staigāt, bet tas bija līda gadiem 10, pāris reizes pmodos arī ārpus mājās. Trakākais periods man esot bijis teiši bērnībā,kad regulāri no mājas gāju ārā ārī pa logiem,jo tie bija verami vaļā.?
Tagad nezinu, nav kam pajautāt, bet uz paklāja vai ārpus mājas neesmu pamodusies,lkm tad jau vairs nav.

Pareizi - mēnessērdzība (no sērga), Sākumā šķita - vienkārši pārsitiena kļūda, bet neviena pareizi tā arī neuzrakstīja...