pārvākšanās un vecāki

Manuprāt, muļķīgi to ir uzskatīt par modes kliedzienu. Jāskatās pēc situācijas un cilvēkiem pašiem. Turklāt, kad tad, ja ne jaunībā?

Patstāvīgu dzīvi uzsāku savos 16. Pārvācos pie tā laika drauga. Ko no savas pieredzes varu teikt - izbaudi jaunību, neskrien steigt ar mājas dzīvi. Varbūt, variet padzīvot kopā, kad pašiem tīk, ne tā pa lielam ar visu komplektā.

+ vēl tas, ka pati draudzējos ar puisi, kuram ir lauku saimniecība un es zinu, ka viņš noteikti nekur pārvākties nedomā, tur dzīvo arī viņa vecāki. Bet man tas šķiet pat jauki, nekad neesmu iedomājusies, ka nedraudzētos ar viņu tikai dēļ, kaut gan zinu - ja dzīvosim kopā, tad dzīvošu pie viņa :) Turklāt vecāku cilvēku padomos vienmēr ieklausos, bet varbūt vienkārši māku labi saprasties un katru viņu teikumu neuztveru - akdievs, divas saimnieces vienā virtuvē, tas nav iespējams, utt. Bet tas jau kā kuram laikam :)

Tas vairāk izklausās kā modes kliedziens

Tas tā ir bijis jau gadsimtiem ilgi - kopš cilvēkiem vairs nav nepieciešamības audzēt savu saimi lielu, lai izdzīvotu cīņās pret uzbrūkošām saimēm un ietu medībās, audzētu dārzeņus, lai nenomirtu badā. Tas ir pilnīgi normāli.

Es pārvāktos. Nē - es pārvākšos, jo šobrīd esmu identiskā situācijā, kas mani, maigi sakot, neapmierina.

Tas vairāk izklausās kā modes kliedziens,ka,ja viena aizgāja no vecākiem,tad visām tā jādara,savādāk tas nav normāli.Arī privātmājā,kur dzīvo vecāki,pāris var būt divatā!!!

Tas ir ļoti atkarīgs no tā, kādas ir attiecības ar vecākiem un kāds bija audzināšanas modelis. Pat ja ir forši vecāki, ar kuriem nav domstarpību (kaut man to ir grūti iedomāties, ņemot vērā, ka tur jau veidojas jauna ģimene un tiešām pieminot to teicienu par divām saimniecēm virtuvē), tomēr ir iespējams, ka vecāku klātbūtne nedod iespēju attīstīties un pieaugt, uzņemties 100% atbildību par sevi un savu jauno ģimeni. Vienmēr ir jūtams tas, ka aiz tevis stāv vecāki, ka turpat, mājas otrajā pusē, ir viņi. Manuprāt, ir svarīgi sākt dzīvot pašai, jo vecāki noteikti nespēs visu mūžu (galu galā viņi arī nav nemirstīgi) balstīt (emocionāli, finansiāli (diez vai dzīvojot ar vecākiem ir 100% nošķirts budžets), ar mājas darbiem) savus bērnus. Nu tas viss, protams, ar nosacījumu, ka jaunais pāris pats var uzņemties nodrošināt savus tēriņus..
Senāk, manuprāt, dzīvošana kopā vairākām paaudzēm bija nepieciešamība (jo saimniecības bija lielas), nevis kaut kāda īpašā vēlme.

Ance - bet tev, ja atmiņa mani neviļ, ir cita situācija?

Ja jums abiem 18, tad saprotu, ka vecaaki negrib, lai ejat prom. Jo, vinji gan jau buus tie, kuriem buus jaasedz juusu jaunaas maajvietas izmaksas, jo diez vai paši savos 18 gados kaut ko pelnat. Ja paši visu varat segt, tad tik tiniet makšķeres. Bet, ja tomēr viss būs jāsedz vecākiem, padomājiet, vai ir vērts vecākus apkraut ar papildus izmaksām. Kad pati spēsi sevi nodrošināt, izvēlēsies kur dzīvot, kaut zem tilta vai Hilton viesnīcā.

Nu, ir, bet stipri līdzīga.

Jebkurā gadījumā - esmu pret dzīvošanu pie vecākiem pēc 20 gadu sasniegšanas vienalga - ar vai bez drauga.

Spotlight-tas tiešām ir kā kuram. Esmu vnm bijusi neatkarīga, nespēju iedomāties dzīvojam kopā ar vecākiem. Jā, es viņus mīlu, bet man vajag savas mājas, savu virtuvi un savu telpu. Nebaidos prasīt pēc padoma arī tgd, taču man patīk, ja varu darīt, ko vēlos.

spotlight vispār ir dzīves īpatne :)

nu man patīk būt citādākai :)

Pieaugot nepieciešams izveidot veselīgu distanci no saviem vecākiem. Dzīvot ar partneri pie vecākiem noteikti nav labi, neatkarīgi no tā, cik laba ir savstarpējā saprašanās.

Ance - es esmu pret dzīvošanu patstvīgi, ja persona sevi nespēj nodrošināt uz visiem simts. :)

Šī situācija man atsauca atmiņā pašas pieredzi :D Dzīvoju gadu kopā ar iepriekšējo vīrieti pie viņa vecākiem. Tā man bija ļoti laba dzīves mācība. Sapratu, ka vairs nekad savā dzīvē nepīšos ar vīrieti, ar kuru uzsākot attiecības man vajadzēs dzīvot pie viņa vecākiem. Protams, stāsts par privātmāju bija skaists un sākumā arī attiecības ar vecākiem bija rožainas, bet ar laiku viss mainījās - nekāda respekta pret privātumu un mūsu attiecībām. Lai gan par to tika runāts, runāts un vēlreiz runāts. Vienalga - mātei mans draugs joprojām bija mazais dēliņš un viņa uzskatīja, ka tas viņai dod tiesības bāzt savu degunu visās mūsu darīšanās. Viņa pat nāca bez klauvēšanas mūsu guļamistabā, jo uzskatīja - viņas māja, tātad viņa var iet kur un kad grib. Pat par bērnu audzināšanu, ja mums tādi būtu, viņai jau bija gatavs modelis un nekādi iebildumi netika pieņemti - sākās raudāšana un apvainošanās kā mēs neklausoties vecākos cilvēkos un necienot viņus.
Draugs pārcelties nevēlējās, jo tur bija arī saimniecība, bet es ilgāk par gadu izturēt to nespēju. Izšķīros.
Manuprāt, dzīvot atsevišķi ir normāla izvēle, kas nav saistīta ar modes kliedzieniem.

es esmu pret dzīvošanu patstvīgi, ja persona sevi nespēj nodrošināt uz visiem simts

Esmu PAR to, ka personai pēc 20 jāspēj sevi nodrošināt, bet tas jau ir cits stāsts. :) Pa lielam tavam agalvojumam piekrītu - nav jēgas dzīvot prom no vecākiem, ja viņi par šo dzīvi maksā, jo tad tā tiešām ir tikai kaprīze.

Nē, mēs varam paši sevi nodrošināt.
Manuprāt, vismaz manā gadījumā, tas tiešām nav modes kliedziens pārvākties :D
Drīzāk vēlme, vislaik domas, kā gan tas būtu divatā utt. :)
Paldies :) Jūs mani pārliecinājāt, esmu izlēmusi :D

Tikai vienīgā problēma, kā to tā foršāk pateikt vecākiem.

Man tulīt 22 , arī vel dzīvoju pie vecākiem un šķiet ka dzīvošu vēl ilgi.
Esot viena, es nevaru atļauties īrēt dzīvokli. Draudzenēm - ir savs dzīvoklis. Takā dzīvojos vēl ar viņiem - nesūdzos. Palīdzam viens otram, kā jau ģimene. :)

pasakat, kad tomēr esat nolēmuši spert šo soli un dzīvot divatā, bet ka tas nemainīs attiecības ar taviem vecākiem un ka tiksieties un viņi netiks aizmirsti , tikai jūsu ligzdiņa būs citur kā ierasts :)

Un kāpēc gan iemainīt privātmāju, kur vari izziet vasarā ārā, pasauļoties pagalmā, pret dzīvokli? Un man patīk tā vieta, kur esmu uzaugusi - grūti būtu šķirties.

Lēna, ja tas apmieeina abas puses - nekādu problēmu. Bet kāda velna pēc 2 jauniem cilvēkiem jādzīvo kopā ar vecākiem, ja viņi grib savu miteklīti? Es tomēr domāju, ka mājās nevar būt 2 saimnieces un 2 saimnieki. Ja grib saimniekot paši - tad jādodas prom.