ir forši, ka ir tādas naivās, kas saka, manējie nekad nav nokrāpuši, kad bijām attiecībās, utt. utt.
1. kārt, tam es ticēju tikai 15 gadu vecumā, līdz prakse pierādīja, ka tā diemžēl nav. Vīrieši, kam ir sievas un bērni, man ir uzmākušies daudz reižu. Protams, nekad uz ko tik pretīgu neparakstos. Un, ja godīgi, tad tādus vīriešus var atšķirt, viņos ir kaut kas tāds.. nepatīkams..
2.kārt, es visu laiku nesapratu, kāpēc mans bijušais dzēsa dr.lv vēstules. un vienreiz uzķēru. :) Tā gan nebija mīļākā (lai gan viskaut kas varēja gadīties), bet gan random meitene viņam uzrakstīja, ka viņš varēs uz smukām meitenēm ielās skatīties, ja nobalsos par tādu un tādu projektu, viņš uzreiz: Kas tas par piedāvājumu?? :) Ja viņa būtu uzaicinājusi satikties, pēc tās vēstules sapratu ,ka viņš būtu ar steigu aizskrējis. un mums sekss bija ideāls, attiecības super, strīdu nebija, sevi kopu viss ok.
Tagad esmu pilnīgi vienaldzīga, man ir apriebies skatīties to, kā visi apkārt bez jebkādiem kompleksiem pa labi, pa kreisi laiž.. Man no tā paliek jau slikti, un labāk dzīvoju viena, nekā ar cilvēku, kas, kamēr neesmu piemēram mājās vai tml. drāžas ar kkādu palaistuvi. Un pēc tam vēl dabū slimības. Tolks no viņiem, ja viņi ir tā regresējuši, ka mūsdienās kā tādi alu cilvēki uzvedas. Protams, ne visi. Bet tādu ir ļoooti daudz. Meiteņu arī.