Pļavnieki
Pļavinieku apkaimes teritorija Rīgas pilsētai tika pievienota 1974. gadā. Pļavnieku daudzstāvu dzīvojamais rajons pamatā tika uzcelts 1980. gados uz bijušajām lauksaimniecības zemēm (no kā arī cēlies tā nosaukums). Dzīvojamā rajona plānojuma organizācija tika noteikta institūtā "Pilsētprojekts" ar 1978. gadā izstrādāto teritorijas detaļplānojumu, kura arhitekti bija Ēvalds Fogelis, Meinards Medinskis un Ivars Millers. Pļavnieku dzīvojamais rajons sastāv no pieciem mikrorajoniem aptuveni 60 000 iedzīvotājiem, kā arī sabiedrisko un tirdzniecības centru gar Andreja Saharova ielu (tajā laikā Fēliksa Dzeržinska iela). Pļavnieki ir viens no visblīvāk apbūvētajiem daudzstāvu dzīvojamajiem rajoniem Rīgā, kurā pārsvarā dominē 9 līdz 16 stāvus augsta apbūve, tomēr ir sastopamas arī atsevišķas 18 stāvus augstas ēkas Lubānas ielā, kuras tika pabeigtas tikai 1990. gadā. Pļavnieku apbūves komplekss apzināti tika veidots līdzīgs Rīgas 20. gadsimta sākuma perimetrālās apbūves ielām, gar kurām bija paredzēts izvietot dekoratīvās skulptūras, kas tā arī netika īstenots. Pļavnieku apbūves projektu izstrādāja arhitekti A. Āboliņš, Ēvalds Fogelis, Gunta Lukstiņa, Alīda Ozoliņa un Lilija Saško.