ĀĀĀĀ ,vajag Jūsu palīdzību !!!

pedeja briza darbins, kurs rit jau janodod...?:(
ja neta nekas nav, tad gramatas ir jabut.

Bez interneta ir arī grāmatas.

Bibliotēka jau tevi gaida!

www.google.ru un mekleetaajaa ieraksti "советская архитектура рига". Krieviski var daudz ko atrast.

Ja nav slinkums varētu kaut ko man uzdrukāt tiešām ļoti vajadzīgs !

Ar domu, lai uzdrukā tavu referātu par arhitektūru? Tipa, brīvā laika kādam par daudz?

Bet padoms par meklēšanu internetā krieviski laikam tiešām būs vislabākais. Ja, protams, lasi krieviski. Latviski internetā vispār informācijas ir ļoti, ļoti maz, ja vajag par kādu specifiskāku tēmu.

Jel, es saprotu, ka darbus atstāj uz pēdējo brīdi, bet īstais jautājums - vai Tu vispār esi meklējusi? Jo internetā netrūkst nedz informācijas par būvēm, nedz pārbūvēm, nedz informācijas par projektu mērķiem - kā arī sīkāku informāciju var meklēt izmantojot konkrētu projektu ahritektu uzvārdus.

Marta - nav pēdējā laikā uzdotais mājas darbs . :) Tieši par grāmatām runājot visi ,"gudrīši'' ,tur nav nekādas info , runājot par skolas piedāvāto vēstures mācību grāmatu, tāpēc lai dabūtu normālu atzīmi papildus jāmeklē i-netā ..
Un ,jā atradu tikai vienu adresi ,kas ļoti palīdzēja , un dažkārt nevajag i-netu celt nez kādos augstumos - visu var atrast utt. Tā dažkārt nav , tāpēc nevietā teikts, Stellaglmr !

Bez skolas mācību grāmatas ir arī citas grāmatas! Vajag tik aiziet vismaz līdz bibliotēkai.

Anete - es vienkārši izlasot problēmu, atvēru googli un nezin kādēļ atradu pietiekoši daudz informācijas ar pirmo piegājienu. Ievadot citus atslēgas vārdus atkal nebija problēmu ar avotiem. Nezinu, varbūt vienkārši esi no cilvēkiem, kuri nemāk atrast informāciju nedz netā, nedz grāmatās. Citu izskaidrojumu neredzu. :)

http://www.youtube.com/watch?v=VyOHquC15bE :D

Bija taču tāds foršs raidījums - ''Ielas garumā''.. :)

1969. gadā tika uzcelts kinoteātris „Spartaks”. Tagadējā kino “Rīga” Mazā zāle ir 1998. gadā pārbūvētā „Spartaka” kinozāle, kur telpas beigās izvietotas rindas ar divvietīgiem dīvāniem.


Ta vari sameklet par katru objektu atsevisķi. Rīgas sporta pili, viesnicu Latvija un etc.

Rīgas Sporta Pils tika celta no 1968. līdz 1970.gadam, tās arhitekti bija Oļģerts Krauklis, Biruta Burčika, Ārija Išhanova, Liliāna Kraukle un Maija Rita Skalberga. Ēku nodeva ekspluatācijā 1970. gada 15. aprīlī un tā kļuva par nozīmīgu hokeja attīstības pamatu, jo tajā PSRS hokeja čempionāta ietvaros spēles aizvadīja Rīgas Dinamo komanda, bet līdz pat 2006. gadam, kad Pasaules hokeja čempionāta sarīkošanai tika uzbūvēta Arēna Rīga, Sporta pils bija svarīgākais hokeja centrs valstī, kur notika gan Latvijas hokeja izlases pārbaudes spēles, starptautiski turnīri, gan lielākā daļa nacionālā hokeja čempionāta spēļu.

Salu tilts (agrāk saukts par Maskavas tiltu) ir garākais tilts pār Daugavu Rīgā. Tilts ir atklāts 1976. gada 10. decembrī.Tiltu projektēja Ļeņingradas projektēšanas institūts "Ļengiprotrans" un institūts "Pilsētprojekts", bet būvēja 5. tiltu būves tresta un 17. tiltu celtniecības vienība, piedaloties Rīgas pilsētas Tautas departamenta padomes izpildkomitejas specializētajām celtniecības organizācijām.

Purvciems (Rīga)


1964. gadā izstrādāts rajona izbūves detaļplānojums un sākta piecstāvu ķieģeļu dzīvojamo māju un sabiedrisko ēku būvniecība. Intensīva Purvciema apbūve turpinājās 1970. un 1980. gados — tad tika uzbūvēts pārtikas lielveikals Minska, Mēbeļu nams, bērnu un pieaugušo poliklīnikas, divas monolītbetona dzīvojamās ēkas — pirmās Rīgā. Purvciems ir pirmais Rīgas mikrorajons, kurā parādījās 9 stāvu tipveida dzīvojamās mājas.

Ziepniekkalns

Dzīvojamais rajons apbūvēts galvenokārt ar 1—2 stāvu individuālajām vienģimenes mājām, kas celtas gan 20. gadsimta sākumā, gan arī pēc Otrā pasaules kara. Privātmāju teritorijai parcelācijas projektu izstrādāja arhitekti A. Baikovs un J. Purgalvis. Dzīvojamā rajona izbūves detālplānojums tika izstrādāts 1972. gadā, bet 1987. gadā to pārstrādāja institūtā "Pilsētprojekts" (arhit. A. Berķe, G. Melbergs, L. Muntere). Balstoties uz projektu, bija paredzēts izbūvēt 4 mikrorajonus, sabiedrisko un tirdzniecības centru Valdeķu ielā, kā arī pārbūvēt Ēbelmuižas parka teritoriju. 1980. gados tika uzsākta kompleksa rajona apbūve. Šai laikā tapa arī tā dēvētais Ziepniekkalna "lielais Ķīnas mūris" — daudzstāvu vairāksekciju dzīvojamā māja Ozolciema ielā kuras garums ir aptuveni 510 metri. Sakarā ar Padomju Savienības sabrukumu, Ziepniekkalna dzīvojamā rajona detālplānojums netika realizēts pilnībā.

Radisson Blu Hotel Latvija


Viesnīcas "Latvija" būvniecība tika pabeigta 1976. gadā, bet tikai 1979. gadā tā tika nodota ekspluatācijā. Augstceltnes arhitekti ir Arturs Reinfelds, Aija Grīna, Valters Maike, kā arī konstruktors Henrijs Lācis un inženieris Edmunds Valeinis. Oriģinālā dizaina ēka bija 26 stāvus augsta, kuru aptvēra divstāvu piebūve ar ieejas vestibilu, kafejnīcu, restorānu, veikalu, kā arī izstāžu zāli "Latvija". Interjeru veidoja mākslinieku kolektīvs Ojāra Ābola vadībā. Ēkas fasādei tika izmantota arī kinētisks objekts "Sakta", kuras mākslinieks bija Artūrs Riņķis.

Esmu šokā ,ka internetā nav nekas lādzīgs teikts tieši par šo laiku Latvijā , protams , par arhitektūru .

Ir pateikts pat ļoti daudz. Mazu daļu tikia uzrakstiju. :)

Pļavnieki
Pļavinieku apkaimes teritorija Rīgas pilsētai tika pievienota 1974. gadā. Pļavnieku daudzstāvu dzīvojamais rajons pamatā tika uzcelts 1980. gados uz bijušajām lauksaimniecības zemēm (no kā arī cēlies tā nosaukums). Dzīvojamā rajona plānojuma organizācija tika noteikta institūtā "Pilsētprojekts" ar 1978. gadā izstrādāto teritorijas detaļplānojumu, kura arhitekti bija Ēvalds Fogelis, Meinards Medinskis un Ivars Millers. Pļavnieku dzīvojamais rajons sastāv no pieciem mikrorajoniem aptuveni 60 000 iedzīvotājiem, kā arī sabiedrisko un tirdzniecības centru gar Andreja Saharova ielu (tajā laikā Fēliksa Dzeržinska iela). Pļavnieki ir viens no visblīvāk apbūvētajiem daudzstāvu dzīvojamajiem rajoniem Rīgā, kurā pārsvarā dominē 9 līdz 16 stāvus augsta apbūve, tomēr ir sastopamas arī atsevišķas 18 stāvus augstas ēkas Lubānas ielā, kuras tika pabeigtas tikai 1990. gadā. Pļavnieku apbūves komplekss apzināti tika veidots līdzīgs Rīgas 20. gadsimta sākuma perimetrālās apbūves ielām, gar kurām bija paredzēts izvietot dekoratīvās skulptūras, kas tā arī netika īstenots. Pļavnieku apbūves projektu izstrādāja arhitekti A. Āboliņš, Ēvalds Fogelis, Gunta Lukstiņa, Alīda Ozoliņa un Lilija Saško.