Man ir vienkārši - pērku tikai to, ko valkāšu un kas kombinējas ar citām lietām manā skapī. Man žēl izmest naudu kaut kam, kas vnk stāvēs un netiks vilkts. Kāds no tā varētu būt labums? Jēdzīgāk to naudu iztērēt kaut kam, kas tiks valkāts. Turklāt, man arī nav bezizmēra skapis, kurā stūķēt nevajadzīgas drēbes, kuras netiek lietotas.
Apavus jaunus pērku tad, kad iepriekšējie saplīst. Neredzu nepieciešamību sapirkt 30 kurpju pārus no sērijas ''baigi patīk'', aizbāzt koridora plauktus, bet nevienus no tiem apaviem beigās nevalkāt vai valkāt ļoti reti. Man patīk, ja drēbes un apavi ir mazāk, bet pārskatāmi un tiek lietoti. Turklāt, attiecībā uz apaviem man patīk tādi, kas iet klāt pie visa. Piemēram, manas melnās balerīnas iet pie 90% no manām vasaras drēbēm un tas man ir praktiskāks pirkums, nekā piemēram, jēli dzeltenas špiļkas, kas labākajā gadījumā normāli izskatās tikai ar vienu kleitu...