Hehe, es savu ikdienu varu droši aprakstīt, jo - pirmkārt, dzīvoju bomzīgā studentu komunaļkā, kur tāpat nekā nav ko zagt. Iespējams, ja kāds ielauztos pie mums, tad apžēlotos un atstātu kaut ko ēdamu un pāris latus cigaretēm. Un, otrkārt, mūsu dzīvoklī vienmēr kāds ir mājās, jo esam pieci cilvēki, kas strādā un mācās pēc dažādiem grafikiem. :D
Tātad, no rīta mani maigi modina pirmie saules stari un mīļotā vīrieša, kas puskails pasniedz man izsmalcinātas brokastis, skūpsti (lasīt: es stundu atlieku modinātāju un mani pamodina bļaujošs kaķis). Pēc tam atveru savu trīsdurvju skapi, lai izvēlētos šai dienai piemērotāko dizaineru kostīmu (lasīt: pārmeklēju skapi, atrodu vajadzīgo džemperi, bet tas nav izgludināts un ir klāts ar kaķu spalvām. kavēju. atkal. uzvelku vakardienas blūzi un kurpes, kas man berž). Pie durvīm mani jau sagaida jaunākā modeļa Lexus, šoferis man uzsmaida un izsaka komplimentu par manām Louboutin kurpēm (lasīt: nesos uz darbu. tiešām, burtiski, nesos, jo atkal kavēju. pie stūra čurājošais bomzis nosauc mani par ģevočku). Un tā tālāk...