Vai kādai ir bijusi tāda sajūta?

Nomaini taču savu niku, neuzdodies par citu personu, piedevām tādu kurai tavi rakstītie teksti neatbilstu pat par 0.000001%.

Nu brīžiem uznāk kaut kāda vēlme pabūt bez viņa. Bet mēs dzīvojam kopā un tas ir tikai normāli. Kad kopā nedzīvojām, tad viņa nekad nebija par daudz.

Mēs dzīvojam kopā,un arī man ir dienas,kad gribas no viņa atpūtu. Tas jau ir tikai normāli,ja visu laiku ir kopā.

Varbūt pamainat savus satikšanās ieradumus.

To sauc par rutīnu :) Mēs abi esam diez gan aizņemti - man darbs, skola, treniņi. Viņš - totāls darba holiķis. Kā es smejos - satiekamies vakaros gultā :D un tad tieši gribas brīvdienas pavadīt kopā :) Bet paralēli tam visam, es brīvdienās braucu arī pie ģimenes - viena, jo ir mammu un meitu dienas, kad pa veikaliem staigājam un viņam bieži ir komandējumi, līdz ar to tā rutīna tik ātri neiestājas :)

Rezumē priekš Tevis - vajag kaut ko pamainīt un pabūt arī atsevišķi :)

Es arī esmu aizdomājies,ka tā ir rutīna,bet vienreiz bija tāds gadījums,ka ļoti sastrīdējāmies,ilgu laiku neredzējāmies un nerunājām.. Pa to laiku ļoti gribējās viņu satikt un biju agtava darīt jebko lai tas notiktu.. Bet tagad,kad salabām tad no sākuma viss forši,un tagad atkal tāds apnikums.. :(

Man ir līdzīgi kā aloe, itkā dzīvojam kopā, bet dažreiz liekas, ka satiekamies tik vakarā, gultā :D Un tagad, kad pa naktīm mācos arī tur satikties sanāk reti :D
Tapēc brīvdienas vienmēr pavadām kopa :)

Man nav tāda sajūta, lai gan dzīvojam kopā. Esam pašpietiekami cilvēki ikdienā, katram savs darbs un citas lietas, līdz ar to priecājamies visu brīvo laiku pavadīt kopā. :)

Tev visticamāk tiešām nepieciešams sevi nodarbināt, pilnveidot un tad mainīsies skats uz attiecībām.

Tā ir cilvēkiem izteikta un normāla parādība, ka mēs pašsaprotamas lietas nenovērtējam un tikai brīžos, kad šīs lietas nav, mēs atceramies, cik labi bija, kad bija. Piemēram, ceļā uz Liepāju parauj un nav līdzi paņēmies toaletes papīrs .. cik labi ir mājās, kur tas ir! :D

Tu savu draugu sāc uztvert pašsaprotami un var būt arī kā lietu, kas ir nepareizi. Un kāda ir kvalitāte tām tikšanās reizēm, kad tomēr esat kopā ar savām otrām pusītēm? Brīžos, kad otrs jau sāk apnikt un kļūt vienaldzīgs, arī attiecību kvalitāte, kad esat kopā, samazinās.

Mans ieteikums ir strādāt pie attiecībām un var būt ar prātu vairāk piedomāt pie kopā pavadītā laika kvalitātes. Un, kas par daudz, tas par skādi .. ja vienam gribas otra tuvumu vairāk un otram mazāk, tad arī ir kā ir .. bet, manuprāt, tā ir situācija, kura sastopama ikvienās attiecībās, tikai lomas mainās. Man, piemēram, iepriekšējās attiecībāš bija viena loma, tagad - otra (pretējā) ..

Nomaini taču savu niku, neuzdodies par citu personu, piedevām tādu kurai tavi rakstītie teksti neatbilstu pat par 0.000001%.

Ak, Dievs! Taču liecies mierā. Ja viņa raksta tādu niku, tas nenozīmē, ka viņa uzdodas par to cilvēku.
Tikpat labi, es varu tev pateikt - nomaini niku, šaubos, ka tu tāds esi. :D

Ja par tēmu, tad man nav tāda sajūta. Dzīvojam kopā jau ilgu laiku, bet tāpat ar prieku viņu gaidu pārnākam mājās no darba. :)

Tā,kā viņam ir maiņu darbs, bet man - parastais - (8.00-17.00), un dzīvojam kopā, tad man šā kā tā sanāk būt bez viņa. Tad nu nē..man nav sajūtas,ka gribās atsveišķi. Nav tās vienaldzības..vienmēr ir par maz:D bet ja nu galīgi gribas savas lietas padarīt, tad viņš pasēž pie pc, es-otrā istabā.

ne, man ta nav bijis. bet domaju, ka tev varbut vajag savu privato telpu. katru dienu mes runajam, bet ja tev ir apgrutinosi cilveku satikt katru dienu, tad aizbrauc, piemeram, uz laukiem vai vnk kaut kur.

citiem cilvēkiem vajag daudz vairāk privātās telpas, nekā pārējiem. šādi cilvēki vairāk ir vienpaši. un tagad padomā pie sevis labi, vai tad, kad esat sastrīdējušies tā vēlme tikties par katru cenu nav tikai iegriba un vēlme to apmierināt?
man ir tā kā čāčai, ka es strādāju līdz 17:00, bet draugam ir maiņu darbs. īsti apnikt viens otram nespējam, jo diezgan daudz laika pavadu arī viena. bet, cik saprotu, autore ar draugu vēl kopā nedzīvo? domāju, ka jāuzlabo jums tā rndiņu kvalitāte. protams, ka paliks garlaicīgi, ja katrā tikšanās reizē sēdēsiet parkā uz soliņa vai pie kāda no jums tikai skatīsieties tv. tagad nāk vasara, aizbrauciet kkur. nav jau pat tālu jābrauc, bet tepat kaut vai uz jūru, pa mežu pastaigājieties. mums ir tik daudz dabas parku, kuros ik gadu notiek kādas pārmaiņas. cik bieži satikties tev ir par biežu? 2reiz nedēļā, 4reiz ne'dēļā, katru dienu? vnk tu esi pārāk pieradusi pie viņa, un kā jau ^^ teica, tu uztver otru par pašsaprotamu. vnk pārdomā savas attiecības bez strīdiem

Sany,nu mēs parasti tiekamies,katru dienu bezmazvai.. Tagad pēc tā,lielā strīda,kas mums tur bija,vienīgais ko daram ir sēžam parkā vai uz soliņa,vai uz kādu veikalu aizejam.. Bet par visu ir jāmaksā man,jo viņam nav naudas (pareizāk sakot,nedod vecāki),un viņš arī nemaz neprasa,lai kko iedod,ko atstāj to ņem. Es tagad arī ieteicu piem,lai kkur aizbraucam vai kā,pa nedēļas nogali,bet viņš vai nu nav ienteresēts vai arī aizmirst pat par ko es vispār runāju.. Nauda viņam ir ,a vecāki uzsēdušies uz viņa naudas un nedod, tad sanāktu,ka man ir jāapmaksā viss ko daram.. :(