Pārņemt vadību laulību jautājumos

Nu man tagad izvirzītas citas prioritātes un kāzām nauda tāpat nesanāktu, tāpēc es vēl nesatraucos par to gaidīšanu.

Ja nu vienīgi aiziet slepus sarakstīties piekristu tagad un gredzenus skaistus izgatavot.

Nu bet tā arī reāli ir . Ne jau visām paveicas ar tādiem easy going, sapazīstas, samīlas, pēc gada apprecas un dzīvo nost laimīgi.

un redz, vīrietis drīkst negribēt kāzas, bet sieviete gribēt nedrīkst..pffff....aij vnk. sodien nav gargais un dusmas uz visu pasauli, neņemiet galvā:D

Mans uzskats, ja mīl, tad mīl tādu, kāda esi - ar visām histērijām un psihošanu. Jo tādu viņš tevi taču ir iemīlējis. Neba nu vienā jaukā dienā tu par tādu kļuvi! Un no vīrieša puses ir egoistiski uzspiest ultimātu no sērijas - kad mainīsies, tad apprecēsimies! Precās tāpēc, ka mīl tādu, kāds ir, nevis tāpēc, ka cilvēks ir mainījies! Līdz ar to - ja negrib precēt, tātad tomēr tā pa īstam nemīl vai kaut kas viņam ar tām vīrieša smadzenītēm nav riktīgi!...

Un arguments, ka pašai jāmainās, lai iemīlētu vīrieti tādu kāds viņš ir, nešķiet bišku neloģisks? Pašai jāmainās, bet vīrietis jāmīl tāds kāds ir! Nu kur loģika??? Varbūt labāk, lai viņš iemīl sievieti tādu, kāda viņa ir? Te dažas jau minēja, ka viņas ir apprecējušās neskatoties uz sava rakstura nepilnībām - lūk, tas ir normāli divu mīlošu cilvēku attiecībās!

Tiešām pārskati savas attiecības un izlem, vai ir vērts tērēt savu dzīvi ar vīrieti, kurš tevi iespējams nemaz nenovērtē kā nākas!

Ak, kā es saprotu Tavu vīrieti. Man pašai apkārt visi čīkst, ka grib, lai es precos, līgavainis par to atgādina regulāri, bet es pati nevēlos šobrīd kāzas. Jo vairāk man par tām kāds stāsta, jo mazāk gribu

Es nezinu.Manējais mani grib precēt ar visiem maniem psihiem utt.Ja tu cilvēku patiesi mīli un gribi sev blakus,tad viņš jāpieņem tāds,kāds viņš ir.

vnk.vīrieši ir ieņēmuši galvā, ka ja jau daudzus gadus sieviete ir kopā tad jau nekur nespruks! ka tad- ne jau viens vien vīiretis ir uz pasaules, un to vajag arī viniem parādīt

No psiholoģijas viedokļa precēties nevēlas tie cilvēki, kas nav īsti pārliecināti savās attiecībās, no kaut kā baidās. Es negribētu veidot ģimeni ar tādu bezmugurkaulnieku.

Kas tās par pupu mizām?

Man arī jāsaka, ka ja vīrietis mani nebūtu tagad jau pieņēmis mani tādu kāda esmu, tad jau sen būtu aizbēdzis, tāpēc man nu galīgi nav jāmainās, lai mani precētu, jo tieši tāpēc abi esam kopā, ka pieņemam viens otru tādu, kāds viņš ir, jo saprotam, ka neko izmainīt nevar.

stulbi.. :(
Bet,ja mīlētu no sirds,arī tad neprecētu?

man tomēr gribētos domāt, ka vīrietis vairāk vai mazāk jau attiecību sākumā zina, vai gribēs šo sievieti precēt vai ne. Citādi kāda tad jēga attiecību veidošana, ja runa nav tikai par 'seksa draudziņiem"?

manējais ar visiem maniem niķiem, psihiem un lecīgo raksturu grib precēt. Un jau pēc dažu gadu attiecību kopā būšanas jutu, ka viņš tam gatavojas, sākot iekrāt līdzekļus. Pat mašīnu pārdeva, lai kāzām būtu- nevis otrādi. Par naudu, kuru varētu kāzas sarīkot- mašīnu pirkt, ko patiesībā varētu teorētiski izdarīt.

Protams, nevar likt visus vienā maisā, bet nu..vnk zinu puišus, kuri ir ar sievietēm, jo tā ir ērti, bet kā savas sievas- viņi viņas neredz. To ir teikuši citiem, tikai ne tām nelaimīgajām meitenēm, kuras gaida bildinājumu...

Neons, nevajag jau pārspīlēt un vispārināt to pielāgošanās jautājumu. Katram pašam jāizvērtē savs raksturs un otra 'nepilnības', jo dažkārt pats vērtētājs ir, atvainojiet, lielāks svoločs, nekā tas, ko vēlas izmainīt. Nu, vismaz manā gadījumā tā tiešām bija - tās kaprīzes un asās reakcijas no manas puses nekas pozitīvs nebija un es nemaz negribētu dzīvot visu mūžu kopā ar vīrieti, kam tādas izdarības liktos ok. Zinu, ka tagad esmu kļuvusi labāka un tikai pateicoties viņam. Un, protams, arī viņš ir mainījies - kā tas nereti notiek ilgstošas attiecības - to dēvē par pielāgošanos/kompromisu/pieslīpēšanos.

Pieļauju, ka šāda shēma neder tiem, kas par sevi un savu raksturu ir ļoti augstās domās un sevi uztver kā pašu pilnību!

man jau skiet, ka tie kompromisi ir gluzi ne tadi, ka vienam jamaina savs raksturs, kurs ir bijis tipa galigi dir**, bet drizak es domaju, ka kados jautajumos var piekapties, kadreiz ko izdarit pa otra pratam.

Tās ir atrunas. Negrib čalis tevi par sievu.Skarbi, bet patiesība. Draugam ta bija, satika isto un momenta nopreceja. Lidz tam ieprieksējai teica ka nekad neprecesies, ka papiram nav nozimes, nauads kāzām nav, un bla bla bla... atrunas.

Citādi kāda tad jēga attiecību veidošana, ja runa nav tikai par 'seksa draudziņiem"?

Sasva pastaviga sieviete ir ļoti ērti. Nav jamekle nekada gaļa svaiga seksam, pieradumus ,maja kartiba, est ari ir, divi vienā. Ta man visi veči skaidro. Taču prec tikai to īsto!

Kubiete, bet viņa gadijumā viņam jau bija tā īstā, kuru arī apprecēja, bet redz kā sanāca... Priekš viņa game is over. Ticība jaunības maksimālismam viņam ir sadragāta uz neatgriešanos :(

Tas, ko tu saki, tas varētu vairāk uz tādu jaunāku vīrieti attiekties, kurš pirmo reizi meklē to izredzēto

Tās ir atrunas. Negrib čalis tevi par sievu.

Piekrītu, vieglāk dzīvot tāpat bez saistībām, ja vēl parēķina tos kāzu izdevumus, un ja beigās atrod īsto un vienīgo, visi šķiršanās papīri, eh...

Tas, ko tu saki, tas varētu vairāk uz tādu jaunāku vīrieti attiekties, kurš pirmo reizi meklē to izredzēto

Man visi draugi vīrieši ir pārsvarā 25-35 gadi:d

Turklat protams ka gadas šķir laulību, bet nu tada ta dzive. Un otro reizi prec ļoti pārdomāti. jas kaut mazliet šaubās, nekad nepreces.

manam pēc pāris gadiem jau 40 būs ;)

cik Tev pašai gadu?