Pirmkārt, teikšu tev tā - neņem visu tik ļoti pie sirds. Es esmu pamanījusi, ka bieži vien apvainojos par to, ko pati reizēm pasaku savam vīrietim. Ar mums, meitenēm, protams, jābūt uzmanīgākam, bet nav vērts katru reizi raudāt un stresot.
Otrkārt - pēdējā laikā man ir tāds uzskats, ka neviens nav tiesīgs mēģināt kādu mainīt vai pieprasīt, lai kāds pats to dara. Esot kopā ar kādu cilvēku, ir jāpieņem tieši tas cilvēks ar tieši tiem plusiem un mīnusiem (protams, ir savi izņēmumi, ko nevajadzētu pieņemt, bet tas tā). Kāpēc būt kopā ar šo konkrēto cilvēku, ja īstenībā sev līdzās ir vajadzīgs pavisam savādāks?? Daudz kas mainīsies brīdī, kad jūs pieņemsiet viens otru tādus, kādi esat, kad spēsiet sadzīvot un kādreiz pievērt acis uz kaut ko vai tieši otrādāk - izdarīt kaut ko sev neraksturīgu, bet tomēr kaut ko tādu, kas ļoti iepriecinātu otru.
Izrunājies par visu, visu. Galvenokārt par to, ko viņš tev saka, kad strīdaties. Pasaki, ka tas nav pareizi, ka tev ir jāmainās, pats jau arī nav ideāls.
Es par to, lai tu cīnītos par mīlestību, lai jūs abi cīnītos. Veiksmi.
334
