Punduršpics

Nu ja,man 15 gados vajadzēja audzināt savu māsu un māti.15 gadīgi bērni ir tādas autoritātes saviem vecākiem,ka drīkst tiem iet un teikt-tu tagad sadod savam sadistiskajam bērnam pa pakaļu,jo viņš dara pāri manam sunim.Mana māte bija un ir tikai par morāles lasīšanu,kuru diemžēl bērni nereti atceras taiki uz 5 minūtēm,īpaši,ja ir gadu veci.

Harmony aprakstītā situācija kārtējais pierādījums, ka cilvēku stulbumam nav robežu. Es karsti ienīstu cilvēku stulbumu.

Harmony, ja jau biji tik prātīga meitene, vajadzēja upurēt savu kaprīzi - suņa gribēšanu, uz 3 gadiem. Vai mamma piespieda suni paņemt, lai mazajai māsai būtu ko mocīt? :)

Man jau 2 gadus ir mazā vācu špica meitenīte.

Un NAV viņa ne stulba, ne nepaklausīga.

Suņukam ir savs raksturs, tas gan. Tagad, kad jau paaugusies, ir mierīga un paklausīga. Kad bija kucēns, tad kā jau katrs mazs suns, darīja nedarbus - no rīta mani gaidīja ieplēstas tapetes, "čupiņa" uz grīdas un nevis pampera ...

Vienīgais niķis manam špicam ir tas, ka, ja es nepievēršu uzmanību, nočurājas ne uz pampera (mājās vēl tādu lieku, jo ne vienmēr sanāk izvest ārā noteiktajā laikā).

Pats smieklīgākais ir tas, ka, ja mēs ar draugu mīlināmies, suņuks paskatās uz mums ar pārmetumu pilnām acīm un tad novēršas (tā visu laiku :D).

Bet tā špics ir ļoti sabiedrisks suns ... vienkārši dievina cilvēkus ... kad ir ciemiņi, vienmēr cenšas pievērst sev uzmanību :D

Nu ja un es jau zināju,ka bērns izrādīsies mežonis un suni sitīs,ne?Viņi tā pienāk un pasaka-ja mums būs suns es viņu sitīšu.Mana māsa diemžēl nebrīdināja un citu dzīvnieku mums nebija,lai būtu pieredze,ka bēnrs ir tāds sadists.Un ja suns ir jau paņemts,ko tad vajadzēja darīt?Aizvest uz patversmi vai uz ielas izmest?

Harmony
1)Ja mājās ir bērns, tad ļoti prātīgi jāapsver doma par jebkāda mājdzīvnieka iegādi
2)Neiet runa par to, ka suni jāved uz patversmi, bet bērnam jāierāda īstā vieta. Atceros, kad māsas bērniem bija 1-2 gadi, viņiem i prātā nenāca lauzt sunim kājas, griezt ausis un sist. Tā visa ir audzināšanas lieta.

Vispār nesen bija gadījums, kad atrada noskūtu un nokrāsotu kaķīti, kurš bija saindējies. Arī izskatījās pēc bērnu nedarba. Bedīgi, ka vecāki tā vietā, lai palīdzētu glābt bērnu nedarba upuri, to vienkārši izmet...

Man jau gribās atbalstīt Harmony. Protams ja bērns dara pāri sunim, tad bērns ir jāaudzina, nevis suns kurš ir ieaudzināts bērnam pāri nedarīt.

Jau teicu-ja būtu mans bērns būtu dabūjis pa pakaļu,diemžēl tai vienīgajā reizē,kad uzšāvu pa dirsu, dabūju noklausīties morāli.
Katrā ziņā mazi bērni un mazi suņi kopā neiet.Grūti,pat ja tas bērns grib tikai spēlēties ar tādu mazu un trauslu nekāda spēlēšanās nesanāk.

Runājot par tēmu- ir šis kvekšķītis mājās.
Raksturs ir atkarīgs no audzināšanas. Gluži kā cilvēkam. Tu nevari visus bāzt vienā maisā.
Cik ir nācies saskarties ar citiem šīs sugas suņiem, tad visi ir ļoti mīlesības pilni un ļooti draudzīgi, dažreiz pat pārāk. Svešus cilvēkus sveicina kā savējos. Mānējais tāds ļoti izlutināts, tādēļ atsaucas pārsvarā tad, kad pašam izdevīgi. Kad saka "ejam ārā" "iedošu kauliņu" vai "iesim spēlēties", bet ne kad saka "nedrīkst" vai "klusu". Izvēlējāmies tieši šo šķirni, jo nav jānoņemas ar ņirgāšanos par suni- kombinzoniņi un kas tik vēl ne. Ja mazgā un ķemmē regulāri, tad ar spalvu arī nav tik traki. Pārsvarā tikai uz ziemu vai pavasari, kad mainās tā spalva. Bet nu skaisti un mīļi bez gala.

Harmony, šodien smadzenes nav ielikusi galvā.

Vistu bars..
Mans nākotnes kvaukšķītis, cerams. Fantastiski mīlīgi suņi! Gribētos, lai ir vairāk tādu saimnieku, kas savu mājdzīvnieku uzskata par savu miesīgu bērnu. Būtu mazāk patversmēs dzīvnieku un vēl mazāk klaiņojoši ielas iemītnieku ;(

Vēl kādas atsauksmes? :)

Es dievinu šīs sķirnas suņukus :D
Vienreiz manī izaisīja smaidu līdz dienas beigām skats: veca tantīte pastaigajās ar savu punduršpicu, kurš bija TIK pufīgs, kā tiko no centrafūgas izņemts, nu tik foršiņš :D

Kad agrāk no rītiem gāju uz universitāti vienmēr tāda veca, veca tantiņa staidzināja tādu mazo špicu, viņi abi tik līdzīgi bija, tai tantiņai tādi balti čirkaini/pūkaini matiņi tā pat kā sunītim un vienmēr rozā krosens. Tāds mīlīgais pārītis! :)

Visa vaina ja suns neklausa, ir saimniekā. Suņi ir gudrāki par cilvēkiem. Man ir punduršpics - meitenīte - klausa uz vārda, nekur bez manīm neiet, 5 piecas minūtes mani neredzot, viņai liekas ka neesam redzējušās ilgi. ;) Nenodiršat šos mīļos sunīšus. ;)

nū pagaiš vasar arī mājas suns(kurš atrodās mūsu laukos), pašu suns mani sakoda.
Vecvecoma kas bija pārvākusies dzīvot uz laukiem, un viņai patika iedzert un visu laiku kaitināja suni, vicināja kokus, rēja pretī sunim.
Man bija jāiet mājā pec kaut kā, māja tiku bez probleām kad gāju atpaļ suns savā galā grauza kaulu, un tad tikai jutu rūcienu un to kad kko viņš darīja ieķēries manā ķermeni ar divām ķepām..
beigas kad draugs mani paglāba no suni, man bija 5kodumi roka, 3vietās švīkas no ķepas, un sejā 2 kodumi un nagu švīkas.... nevarēju cik ilgi pagulēt un saprast kas noticis. ah negribu iegrimt.

Taču viss tiešām ir atkarīgs no saimniekiem. Jo suns ir lielas rūpes, gandrīz tā pat kā ar bērniem. Jo šis lauku suns arī bija šķirnes suns, un dresēts, klausīja. bet patika ārdīties/dauzīties.
+ mana mamma arī gribētu kādu suni, taču tad viņa ļoti prātīgi pēta un meklē informāciju par to kāds suns ir raksturā..